Zemniekus sarūgtina elektrības rēķini, saka Līksnas pagasta z/s „Mantinieki” īpašnieks Aivars Kudiņš. Viņš aplēsis, ka pēdējā pusotra gada laikā viņa saimniecībai „Latvenergo” maksu par elektrību ir trīskāršojusi.
Jāmaksā par neapdzīvotu māju
„Pirms pusotra gada manai saimniecībai, kur patērējam 100 kW/h mēnesī, lai nodrošinātu ūdens padevi utt., bija aprēķināti 16 eiro. Pēc tam pielika 14 eiro, bet šogad klāt nākuši vēl 16 eiro, un kopējā summa jau ir 46 eiro mēnesī. Maksāju arī par saimniecības ēkām, un arī šis otrais elektrības rēķins ir pieaudzis no 16 līdz 32 eiro. Gadā sanāks aptuveni 700 eiro,” stāsta A. Kudiņš.
Par elektrības rēķiniem izbrīnīts arī Pilskalnes pagasta kooperatīvās sabiedrības „Dubezers” valdes priekšsēdētājs Staņislavs Pučka: „Salīdzinot ar decembri, mūsu kooperatīvai sabiedrībai elektrības rēķins ir pieaudzis gandrīz par 200 eiro. Tā ir liela summa. Taču zemnieks nevar neko izdarīt, jo „Latvenergo” ir valsts monopolists,” atzīst lauksaimnieks.
Irinai Daugavpils novadā pieder tukša dzīvojamā ēka, kur jau sešus gadus neviens nedzīvo, tāpēc, saņemot janvāra elektrības rēķinu, viņa samulsa, jo iepriekšējo 21,21 eiro vietā viņai jāmaksā jau 38,78 eiro par tā saucamo obligāto iepirkuma komponenti (OIK). „Pirms diviem gadiem man sūtīja rēķinus par 6 eiro mēnesī. Tagad sūta rēķinus, kurus nevaru apmaksāt, turklāt nav loģiska pamatojuma, kāpēc elektrība kļuvusi dārgāka. Skaitītājs ir vecs, vadi ir veci, arī stabs ir vecs, tātad nekādi uzlabojumi nav veikti. Lai gan uzrakstīju „Latvenergo” par elektrības atslēgšanu uz pusgadu, tik un tā saņēmu otro rēķinu jau par februāri. Un uzņēmums pieprasa, lai samaksāju abus rēķinus. Uzskatu, ka tas nav godīgi,” sarūgtināta Irina.
Vērsās valdībā
Daugavpils rajona lauksaimnieku apvienības vadītājs Maigurs Krievāns un apvienības biedrs Guntars Melnis informēja, ka apvienība par lielajiem rēķiniem bija informējusi valdību, un ir saņemta atbilde. Proti, Ministru prezidents ir uzdevis pārskatīt OIK, tāpat valdība plāno daļu „Latvenergo” peļņas novirzīt elektrības tarifu sloga mazināšanai.
„Apvienība piedāvāja uzņēmumam „Latvenergo” par brīvu atslēgt kaltes un saimniecības ēkas vismaz uz 9 mēnešiem, jo tas ir optimālais laiks, kad tās netiek izmantotas, un pēc tam, sākoties jaunajai sezonai, nodrošināt brīvu pieslēgšanu. Diemžēl, „Sadales tīkli” palika pie 6 mēnešiem. Par zemniekiem iestājās arī LOSP, Zemnieku Saeima un citas organizācijas, bet konkrētu lēmumu nav,” teica M. Krievāns.
Pilnu rakstu lasiet 9. marta numurā.
