Latvijā, tostarp arī Latgalē, noslēgusies vilku medību sezona – nomedīti atļautie 280 vilki. Taču mežos to joprojām ir gana daudz, turklāt pelēči nereti sastopami arī cilvēku mājokļu tuvumā.
Biežais viesis
Zinātnieki aprēķinājuši, ka pašlaik Latvijā dzīvo aptuveni 600 vilki – tās ir aptuveni 60 saimes, lai gan daži speciālisti apgalvo, ka šo plēsēju skaits ir ap tūkstoti un pat vairāk.
Vilki ir unikāli dzīvnieki – īpatņa svars ir vidēji 60 kg un dzīvnieki spēj sasniegt skriešanas ātrumu līdz 60 kilometriem stundā. Šiem plēsējiem ir ļoti labi attīstīta oža – savu upuri tie spēj saost kilometra attālumā.
Periodiski tiek ziņots par to, ka vilki nokož mājlopus. Piemēram, pirms pāris gadiem Ziemeļvidzemē par šo plēsēju upuriem kļuva 19 aitas un 2 teļi. Vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem fiksēti arī citos Latvijas reģionos.
Mūspusē vilku nav daudz un tiem, acīmredzot, ir pietiekami daudz barības savvaļā, tāpēc mājlopiem pelēči uzbrūk ļoti reti. Taču, neskatoties uz to, dažiem saimniekiem ne reizi vien pazuduši sīklopi. Piemēram, Daugavpils novada Faļtopos pirms četriem gadiem tika nošauts vilks. Savukārt Kalkūnes pagasta saimniecības "Zemdegas" īpašnieks Vladimirs Gorkins atceras, ka deviņdesmito gadu sākumā viņa tēva saimniecībā vilki nokoda divpadsmit aitas – gandrīz visu ganāmpulku. Turklāt tas notika nevis ziemā, bet rudenī, kad plēsējiem ir pietiekami daudz barības. Tagad zemnieks atkal no nobažījies, jo nesen gandrīz pie pašas mājas ieraudzījis daudzas vilku pēdas: "Mani kaimiņi vairākkārt stāstīja, ka redzējuši vilkus, taču es tam īpaši neticēju. Toties tagad pārliecinājos pats."
Cietokšņa iedzīvotājs Vladimirs Krauklis pastāstīja, ka viņš, vedot bērnu uz lauku skolu cauri mežam, vairākkārt sastapis vilkus: "Tie parasti pārvietojās paralēli ceļam. Starp kokiem es redzēju siluetus. Man no bailēm skudriņas skrēja pa muguru un mati slējās stāvus. Dzīvnieki sāka atpalikt vien tad, kad es iznācu klajumā. Taču tie nemēģināja uzbrukt. Pie mūsu viensētas ziemā vienmēr bija daudz vilku pēdu. Mēs jau pat bijām pieraduši."
Vilki baidās no cilvēkiem
Dienvidlatgales virsmežniecības inženieris medību jautājumos Edgars Leikuss, kurš izsniedz medību atļaujas, pastāstīja, ka nomedījamo vilku limits beidzamajos gados ir aptuveni vienāds. Šajā medību sezonā, kura sākās 2017. gada 15. jūlijā un beidzās šī gada 31. martā, sākotnēji tika izsniegtas 250 vilku medību atļaujas, un šis plēsēju skaits bija nomedīts jau pirms sezonas beigām. Savukārt, kad uzsniga sniegs un sadzīt vilku pēdas kļuva vieglāk, februāra sākumā tika pieņemts lēmums izsniegt vēl 50 atļaujas. Kā vienmēr, iebilda "zaļie", bet pēc saskaņošanas ar viņiem, papildus tika izsniegtas 30 licences, kopā – 280. Tieši tik vilki arī tika nomedīti.
Arī Edgars, kurš ir nomedījis šo plēsēju, nesen redzējis pelēci viensētā netālu no Subates: "Tur ir lieli meža masīvi un purvs – ideāla vieta vilku dzīvošanai. Plēsējs atradās aptuveni simts metru attālumā. Tas paskatījās uz mani un tad nozuda mežā. Tika atrasts arī viens vilks, kuru bija notriekusi mašīna."
Latgales reģiona mednieki, kurā ietilpst Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas un Preiļus novads, no šī gada sākuma līdz februāra sākumam bija nomedījuši 34 vilkus.
Pilnu rakstu lasiet 9. marta numurā.
