„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 17. maijs
Piektdiena
Dailis, Herberts, Umberts
+19.8 °C
daļēji mākoņains

Cilvēkus nomoka klaiņojošo suņu problēma

pexels.com

Biķernieku pagasta iedzīvotājus jau ilgu laiku „terorizē” klaiņojošu suņu bars. Nesen uz redakciju atkal piezvanīja nobažījusies iedzīvotāja un pastāstīja, ka bars uzbrucis viņas mājas sunim. Turklāt ciemā ir skola, klaiņojošie suņi var apdraudēt arī bērnus. Lai gan pagasta vadība jau sen mēģina atrisināt šo problēmu, ir vairāki šķēršļi.

Pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Daņilova saka, ka šie suņi ir bīstami, tie ir uzbrukuši sīkajiem mājlopiem. Ar lūgumu atrisināt šo jautājumu pagasta vadība vērsusies gan mežniecībā, gan pie medniekiem, gan policijā. Visi atbildējuši, ka tas neietilpst viņu kompetencē.

Saskaņā ar likumdošanu, klaiņojošie dzīvnieki, ja tie ir bezsaimnieka un bīstami, jānošauj medniekiem, saka M. Daņilova. Taču ir viens „bet” – medniekiem ir tiesības šaut šos dzīvniekus tikai platībās, kuras tiek nomātas medībām. Sanāk, ka, lai suņus nošautu, tie vispirms ir jānoķer un jāaizved uz šīm platībām.

Pagasts sadarbojas ar dzīvnieku patversmi „Otrā māja” Demenē. 2017. gadā tur tika ievietoti divi suņi, taču tie bija mājas suņi, kuri palikuši bez saimnieka. Patversmē var ievietot arī klaiņojošos suņus, taču, lai to izdarītu, dzīvnieki ir jānoķer. Savukārt ar suņu ķeršanu Daugavpils novadā neviens nenodarbojas.

Kā teica Mārīte Daņilova, pašreizējā situācijā ir svarīga iedzīvotāju, jo īpaši vīriešu, atsaucība. Jebkurā gadījumā, tieši viņiem kaut kādā veidā jāmēģina iedzīt klaiņojošie suņi kādā aplokā, lai tos no turienes varētu aizvest. Situāciju sarežģī arī tas, ka suņi nāk uz ciemu galvenokārt naktī.

Pagasta vadība plāno organizēt vairākas tikšanās ar iedzīvotājiem, lai apspriestu kopīgu rīcību cīņā ar klaiņojošajiem suņiem.