„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 17. maijs
Piektdiena
Dailis, Herberts, Umberts
+22.9 °C
daļēji mākoņains

DRS varētu saņemt pusmiljonu eiro parādu dzēšanai

DRS finansiālās problēmas pirmām kārtām saistītas ar dežūrārstu un ātrās palīdzības mediķu pārslodzi // Foto: Aleksandrs Rube

Dažas dienas pēc Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Trupovnieka Daugavpils apmeklējuma pilsētas domē ieradās vēl lielāka Veselības ministrijas delegācija. Tikšanās galvenā tēma bija Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS), kura strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, finansiālais atbalsts.

Parādi un kadru problēmas

Daugavpili sarunās pārstāvēja domes priekšsēdētājs Rihards Eigims, viņa vietnieks Aivars Zdanovskis, deputāts Jānis Lāčplēsis, DRS vadītāji Reinis Joksts un Ilona Skrinda, kā arī domes priekšsēdētāja padomniece veselības aprūpes jautājumos Inta Vaivode. No valdības puses uz tikšanos ieradās Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš, veselības ministres biroja vadītājs Andrejs Panteļējevs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska un Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kuru Saeimas koalīcija deleģēja veselības ministres Andas Čakšas vietā, jo viņa pašlaik atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

 Delegācija iepazinās ar DRS, Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas un Zobārstniecības poliklīnikas darbu. DRS ir visas iespējas saņemt no valsts aptuveni 500 000 eiro parādu dzēšanai, kuru apmērs pašlaik ir aptuveni 1,8 miljoni eiro, vēlāk informēja R. Eigims. Veselības ministrijas galīgā atbilde tiek gaidīta marta beigās. Ņemot vērā to, ka nesen slimnīcas pamatkapitāls tika palielināts par 400 000 eiro, jau aprīlī medicīnas iestādes parāds varētu sarukt uz pusi.

Marta sākumā pašvaldību apmeklēja vairākas augstas amatpersonas // Foto: daugavpils.lv

„Ja mums izdosies atrisināt šo problēmu nākamo četru gadu laikā, tas tik tiešām būs labs sasniegums,” preses konferencē teica domes priekšsēdētājs, „vienlaikus būs jāatrisina kadru deficīta jautājums. Patiesībā šīs problēmas ir savstarpēji saistītas.”

Izdegšana darbā

Detalizētāku informāciju par situāciju DRS „Latgales Laikam” sniedza Reinis Joksts un Inta Vaivode. Slimnīcai tiek piemēroti divi kvotu veidi, caur kurām tiek saņemts valsts atbalsts.

Ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu kvota – konkrēta pacientu skaita apkalpošana, ko veic poliklīnikas speciālisti. Netiek izpildīta mediķu trūkuma dēļ.

Stacionārā kvota – konkrēta pacientu skaita uzņemšana un ārstēšana stacionārā (slimnīcā). 2017. gadā pārsniegta par 1000 pacientiem.

„Ir jāsaprot, ka stacionārie pacienti ir „dārgi klienti”, viņu ārstēšanai tiek tērēts daudz vairāk spēku un līdzekļu, nekā ambulatorajā apkalpošanā,” skaidro I. Vaivode, „tas nozīmē, ka tad, ja kvota ir pārsniegta, iestāde maksā no savas kabatas.”

DRS kvotas pārsniegšana, pirmām kārtām, saistīta ar dežūrārstu darbu. Kvota paredzēta tikai deviņiem medicīnas darbiniekiem, tostarp infektologam, bērnu reanimatologam un citiem nopietniem speciālistiem. Slodzes pieaugums vērojams kopš 2012. gada, kad reformas rezultātā ieguvējas bija mazās slimnīcas. DRS ir ceturtā lielākā slimnīca Latvijā, kā arī lielākā medicīnas iestāde reģionā, tāpēc tolaik slimnīcai pakāpeniski sāka krāties parādi.

Ministru kabineta noteikumi neļauj tieši kompensēt šo pārslodzi,  tāpēc tiks izmantoti citi līdzekļu piesaistes veidi. Jaunajā gadā kvotu izpildes līgums ir izdevīgāks, nekā iepriekš, tāpēc DRS vadība cer uz pakāpenisku slimnīcas materiālā stāvokļa uzlabošanos.