Atkāpjoties salam, mostas dažādas baktērijas un vīrusi, tai skaitā arī gripas vīruss. Daugavpils reģionālās slimnīcas Infektoloģijas nodaļas infektoloģe Iveta Jukšinska atzīmē, ka, lai gan gripas karantīna šeit sākās jau 30. janvārī, īstā slimības izplatības kulminācija gaidāma līdz ar atkušņa sākšanos. Šī viņai ir pirmā gripas sezona infektoloģes amatā, taču ne pirmā, rūpējoties par pacientiem Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
Nepopulārā vakcinācija
„Sals palēnina gripas vīrusa tālāku izplatīšanos, bet, tiklīdz paliek par desmit grādiem siltāk, gripas izplatība uzņem jaunus apgriezienus,” skaidro I. Jukšinska. Viņa vēl rudenī šeit pavadījusi pēdējos rezidentūras mēnešus, bet pēc jaunā gada atgriezusies jau ārstes statusā. Janvārī un februārī slimnīcas palātas bija pilnas pacientu, vairums no tiem – bērni, kā arī pieaugušie, kas vecāki par 60 gadiem. Daudzi no viņiem – gripas slimnieki.
Efektīvākā rīcība, lai no šīs saslimšanas izvairītos, ir vakcinācija. Šobrīd gan vakcinēties ir stipri par vēlu, tas jādara septembrī vai vēlākais - oktobrī. Cilvēki uz vakcinēšanos Latvijā gan esot kūtri. „Vakcīna tomēr maksā 10 eiro un cilvēkiem Latgalē, it īpaši pensionāriem, arī tā nav nieka summa,” norāda nodaļas vadītāja Eiženija Ivanova. Piemēram, bērni vēl nesen īpaši bieži slimoja ar rota vīrusu, taču kopš 2015. gada vakcīna pret to bērniem ir bez maksas. „Tagad ar to slimo mazāk,” to novērojusi arī jaunā speciāliste. Iveta bilst, ka izšķirošais ir tas, vai cilvēki ir pietiekami informēti par vakcinācijas iespējām, skaidrot vakcinācijas priekšrocības un trūkumus, pirmkārt, esot ģimenes ārstus uzdevums.
Vakcinācija pret dažādiem vīrusiem ir būtiskākais priekšnoteikums, kādēļ pašiem ārstiem izdodas izvairīties no infekcijām. „Vakcinējos pret B, C hepatītu. Kad dodos uz ārzemēm, vakcinējos arī pret citiem vīrusiem,” stāsta Iveta. Vēl svarīgi karantīnas laikā ir atturēties no dalības masu pasākumos, jāatvēl laiks arī pastaigām svaigā gaisā. Ar vitamīniem vai uztura bagātinātājiem speciālistes aicina neaizrauties. „Tie tomēr ir ķīmiski izstrādājumi,” Iveta skaidro, ka to vietā labāk regulāri papildināt savu ēdienkarti ar augļiem un dārzeņiem. Savukārt par masalām, kas kopš jaunā gada izplatījušās Eiropā, Iveta aicina neuztraukties. Ar to daudz lielāka iespējamība saslimt tiem, kas bieži ceļo, uzturas lidostās vai citos starptautiskās satiksmes centros.
Pilnu rakstu lasiet 20. marta numurā.
