Svariņu pagasta z/s „Krasti” un p/s „Bezdelīgas” saimnieki Viktorija un Ēriks Spilas saimnieko jau no pagājušā gadsimta nogales, un, pārdzīvojuši vairākas lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu krīzes un likumu izmaiņas, ieguvuši pieredzi, ka šos zemūdens akmeņus var apiet, ja uztur divas trīs nozares.
Īstas gaļas smarža
„Pirmos iegādājāmies buļļus un iesējām graudus, taču zemīte graudkopībai par liesu. Pēc tam nopirkām piena govis, tās mazāk protestē pret dzīves apstākļiem. Šobrīd nozares ir sadalītas -- vīrs nodarbojas ar piena lopkopību, bet es pārzinu cūkkopību. Šos darbus var darīt divatā, nav vajadzīgi palīgi, kurus, jāatzīst, atrast laukos ir grūti. Dažreiz pajokojam, ka mūsu mājās vīrs ir piensaimnieks, bet sieva -- cūkkope,” saka Viktorija.
Vaicāta, kāpēc pievērsusies cūkkopībai, „Krastu” saimniece skaidro, ka zemes nav tik daudz, lai pietiktu prāvam liellopu ganāmpulkam vai lai attīstītu graudkopības nozari. Viktorija jau apradusi, ka cūkkopības nozare dod peļņu divreiz gadā, sivēnmāte dzemdē 10--12 sivēnus, turklāt šī nozare, līdzīgi kā citas, nav stabila galvenokārt iepirkuma cenu dēļ. Spilu ģimene tur tikai Latvijas baltās šķirnes cūkas, jo tās nav izvēlīgas ēdiena ziņā un izturīgas pret slimībām.
„Pirmo sivēnmāti nopirkām 1999. gadā cūku fermā „Zemgale”. Daudz lasījām, mācījāmies, kā audzēt cūkas, kādas ir slimības, apmeklēju vadošos cūkkopības kompleksus. Būdama vetārste, pabiju saimniecībās, kur tika konstatēts Āfrikas cūku mēris un likvidēts viss ganāmpulks. Cilvēkiem ir nolaidušās rokas. Tomēr es uzskatu, ka Latvijas baltās šķirnes cūkas ir jāsaglabā. Tās ir izturīgākas pret slimībām, nekā krustotu šķirņu cūkas. Gatavojot šo cūkgaļu, virtuve piepildās ar īstas gaļas smaržu,” teic Viktorija.
Spilu pāris jau daudzreiz runājuši, ka jāsaimnieko tik ilgi, kamēr ir spēks un veselība. Viss ir pašu spēkiem sakrāts, bet, lai pārprofilētos, vajag lielus brīvus līdzekļus, skaidro Viktorija. „Cūkas ir miermīlīgāki dzīvnieki nekā gaļas buļļi. Turklāt mums nav jābrauc uz tirgu, jo ir pastāvīgi pircēji -- lauksaimnieki, kuri brauc pēc sivēniem no Dagdas, Krāslavas, Preiļu, Daugavpils un Rēzeknes novada,” saka Viktorija.
Pilnu rakstu lasiet 23. marta numurā.
