Gleznainā Rēzeknes novada vietā, starp pakalniem, Rāznas ezera krastā dzīvo Stašuļu ģimene. Zirgu audzētavas īpašnieki, sacensību dalībnieki Stašuļi, par spīti grūtībām, dara to, ko uzskata par svarīgāko savā dzīvē, - saglabā un popularizē Latgales rikšotājus.
Man acīs raugās ruds zirgs
Kāds paziņa, rīdzinieks, Jeļenai par nākamo vīru Ivaru teica; „Tu zini - viņš ir latgalietis.” Viņai, meitenei no Krievijas, šis vārds šķita skaists un romantisks.
Jeļena ir dzimusi Smoļenskas apgabalā, tur viņa pabeidza zootehnikas institūtu un strādāja vadošajā šķirnes zirgaudzētavā, kur audzēja Krievijas rikšotājus – šķirni, kura savulaik tika speciāli izveidota imperatora ģimenei, šiem zirgiem piemita spožums un elegance.
Saimniecība „Rudo kumeļu pauguri” tika izveidota, kad viņi atbrauca uz Ivara dzimteni – Kaunatas pagastu. Nosaukums radās, pateicoties ērzelim Hamletam, kuru Jeļena atveda no Krievijas. Hamlets bija ruds un, pats par sevi saprotams, viņam ir daudz sarkanīgi rudu pēcnācēju. „Reiz saullēktā es ieraudzīju brīnišķīgu skatu,” stāsta Jeļena, „spilgti zaļajos pauguros ganījās šie rudie kumeliņi,”
Pirmo reizi izdzirdējusi par Latgales rikšotājiem, Jeļena izbrīnījās, jo, būdama ciltslietu zootehniķe, nekad par tādu nebija dzirdējusi. Lai remdinātu „informatīvo badu”, viņa izpētīja ne tikai šķirnes vēsturi, bet sāka iepazīt arī Latviju un Latgali, - pabeidza gidu – ekskursiju vadītāju kursus.
Šķiet, ka Jeļena aizraušanās ar Latgales rikšotājiem nav nejauša. Viņa stāsta, ka, piemēram, Hamleta ciltsraksti liecina, ka viņa senči cēlušies no tiem pašiem rikšotājiem, kurus trīsdesmitajos gados ieveda Latvijā jaunas šķirnes izveidošanai. Ir arī daudzas citas visai mistiskas sakritības.
Atdzimst no pelniem
Ideja izveidot speciālu zirgu šķirni tieši Latvijai radās pagājušā gadsimta sākumā, tūlīt pēc neatkarības iegūšanas. Jaunajai lauksaimnieku valstij bija nepieciešams izturīgs un skaists zirgs, tāpēc tika vesti zirgi no Vācijas, Austrijas, Dānijas un Krievijas. Šķirni rūpīgi veidoja, par pamatu ņemot vietējos zirgus.
Latgale bija zemniecības reģions, un tās attīstībā ļoti svarīgi bija zirgi. Pirmās Latvijas Republikas laikā tika veikts nopietns ciltsdarbs, kura rezultātā Latgalē kļuva aizvien vairāk skaistu, izturīgu, ātru zirgu. Tie visi tika uzskaitīti, tapa Latgales rikšotāju katalogi, kuros ierakstīja visus zirgu parametrus. Jeļena atver vienu no katalogiem, kurā par izlasīt informāciju par zirgu no Šļakotu sādžas, - vietas, kur pašlaik dzīvo Stašuļu ģimene.
Daudz veco grāmatu par zirgkopību Latvijā un Latgales rikšotāju šķirnes izveidi Jeļenai uzdāvināja Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Guntis Rozītis. Šīs grāmatas brīnumainā kārtā palika neskartas ugunsgrēkā, kurš pagājušā gada martā izcēlās saimniecībā „Rudo kumeļu pauguri”. Taču viss, kas saistās ar Latgales rikšotājiem, nesadega. Stašulu aktīvākā palīdze – meita Kristīne rāda apdegušu lādīti, kurā ugunsgrēkā palika neskartas retas grāmatas un daudzas vērtīgas zirgu pases, kas apliecina šķirnību.
Jeļena stāsta, ka ir ļoti žēl dažu sadegušo lietu, piemēram, ģimenes albumu. „Taču tikai nelaimē var iepazīt cilvēku labestību,” viņa saka, „tobrīd mēs sapratām, cik labi pret mums izturas.” Viņiem palīdzēja viss novads, iedzīvotāji vāca mantas un naudu, pašvaldība piešķīra ģimenei māju. „Pat šīs siltās vējjakas, kuras mums pašlaik mugurā, piešķīra Rēzeknes novada dome.” Ugunsgrēkā nodega ģimenes māja, taču zirgu staļļi palika neskarti, turklāt pirmām kārtām metās glābt rikšotājus. Necieta neviens no 60 zirgiem.
Pilnu rakstu lasiet 27. marta numurā.
