Par sabiedrisko kārtību Daugavpilī iedzīvotājiem daudzējādā ziņā jāpateicas pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri, apzinīgi pildot savus pienākumus, novērš daudzas nepatīkamas situācijas un to sekas. „Latgales Laika” reportieris devās patrulēt pilsētā kopā ar jaunākajiem inspektoriem Aināru Krapānu, Juriju Teplovu un Andreju Litvinski.
Pilsētā kārtību uzrauga trīs mobilās patruļas triju cilvēku sastāvā – autovadītājs un divi inspektori (grupas vecākais un palīgs), kuri dežurē visu diennakti. Katras patruļas pārziņā ir noteikta pilsētas teritorija, bet, ja ir steidzams izsaukums, mobilā patruļa var nekavējoties doties uz citu mikrorajonu.
Visa pilsētas teritorija
Vispirms braucam uz Nīderkūniem, pa ceļam kārtības sargi apskata laukus – vai nedeg pērnā zāle. Šādās situācijās vainīgos ir ļoti grūti noķert notikuma vietā un pierādīt viņu vainu, lai gan nesen tas izdevās.
„Ir noteikts „iecienīto” vietu saraksts, kurām jāpievērš īpaša uzmanība,” stāsta Jurijs Teplovs. Ja tiek savākts piedzēries cilvēks, viņu nogādā detoksikācijas palātā vai arī izsauc ātro palīdzību. Tos, kam nav, kur pārnakšņot, vai arī tādus, kas guļ kāpņu telpās, aiztransportē uz nakts patversmi Šaurajā ielā 23. Savukārt, ja cilvēks ir pie pilnas saprašanas un spēj pats iet, viņš netiek aizturēts.
Kamēr braucam uz Grīvu, policisti pastāsta par sevi. Jurijam ir 27 gadi, dzimis Zilupē, pašvaldības policijā strādā trīs gadus. Absolvējis Transporta un sakaru institūta Daugavpils filiāli, taču atrast darbu profesijā ir grūti, turklāt maz maksā. Tāpēc iestājies darbā pašvaldības policijā: „Tas ir darbs īstiem vīriem, cilvēku labā. Ir ļoti svarīgi, lai pilsētas iedzīvotāji justos mierīgi un droši. Mums nākas kontaktēties ar dažādu kontingentu – visi ir jāsaprot un jānosaka taisnīgs sods. Ne vienmēr tas ir tik vienkārši.”
Aināram Krapānam ir 36 gadi, desmit no tiem viņš strādā policijā, precējies, audzina trīs bērnus: „Man šis darbs patīk, šeit jūtos pārliecināti. Ir stabilitāte un drošība par nākotni. Turklāt jau ir par vēlu mainīt profesiju. Policisti un kārtība ir vajadzīga vienmēr un visur.”
Andrejs Litvinskis dienē pašvaldības policijā 17 gadus: „Man ir interesanti komunicēt ar cilvēkiem. Jābūt psihologam, lai spētu saprast katru no viņiem. Visiem ir savas problēmas un sava dzīve.”
Policistiem uz krūtīm ir portatīvie videoreģistratori gadījumam, ja būs nepieciešami incidenta pierādījumi. Līdzi ir arī ieroči, roku dzelži, elektrošoki, steki un speciālie līdzekļi, tostarp asaru gāze.
Uz kriminālpārkāpuma robežas
Ierodamies autoostā – šeit ir kārtība, aizdomīgas personas nav redzamas. „Ne jau vienmēr tā ir. Bijušas arī kriminālas situācijas, kuras varēja beigties traģiski, ja mēs nebūtu laikus iejaukušies,” stāsta Andrejs Litvinskis.
Jurijs pastāstīja, kā reiz pie naktskluba izcēlies kautiņš, kurā rezultātā cilvēks, saņēmis divus spēcīgus sitienus pa žokli, nokrita zemē bez samaņas. Vienas ekipāžas darbinieki izsauca ātro palīdzību, bet otra patruļa šajā laikā devās aizturēt uzbrucēju. Viņa „maršrutam” sekoja ar videonovērošanas kameru palīdzību, aizturēja un nodeva Valsts policijai.
Pilnu rakstu lasiet 20. aprīļa numurā
