Daugavpils domes Izglītības pārvalde (IP) organizēja tikšanos ar vecākiem „Atklātais dialogs”, lai apspriestu mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
IP vadītāja Marina Isupova uzsvēra, ka tikšanās organizēta nevis tāpēc, lai apspriestu noteiktus politiskus lēmumus, bet gan lai konstruktīvi risinātu jautājumus un problēmas, kas rodas saistībā ar jau pieņemto likumu par pāreju mazākumtautību skolās uz mācībām latviešu valodā. Tāpēc tika uzaicināti IP speciālisti – metodiķi, psihologi u.c.
Atbilstība nosacījumiem
Tikšanās dalībnieki apsprieda jautājumus, kuri saistīti ar pakāpeniskumu, pārejot uz mācībām latviešu valodā, skolotāju gatavību šim procesam, dzimtās valodas stundu skaitu, mazākumtautību skolas pedagogu valodas zināšanām, skolēnu psiholoģiskajai sagatavotībai u.c.
Kā teica IP metodiķe bilingvālās izglītības jautājumos Silvija Mickeviča, 2018./2019. mācību gadā nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas – šajā laikā skolas gatavosies pārejai uz mācībām valsts valodā. Tiks iegādātas mācību grāmatas un palīglīdzekļi, apgūtas metodikas utt., pēc tam palielināsies stundu skaits latviešu valodā. Katrai skolai ir individuāls pārejas plāns uz valsts valodu, bet 2020./2021. mācību gadā skolām pilnībā jāpāriet uz mācībām latviešu valodā.
S. Mickeviča atzīmēja – tā kā ir skolotāju deficīts, viņi visi turpinās darbu jaunajā sistēmā, nepieciešamības gadījumā IP organizēs kursus un metodisko atbalstu. IP speciālisti atzīmē, ka likumā nav noteikts tas, kādā apjomā skolotājam jāzina mazākumtautības skolas valoda. Taču šiem pedagogiem skolas valoda (krievu, poļu vai cita) ir jāzina. „Nereti rodas situācijas, kuru atrisināšanai skolēnu dzimtās valodas zināšanas skolotāja ir nepieciešamas,” saka S. Mickeviča, un vecāki tam piekrīt. Kā atzīmēja M. Isupova, šī problēma jārisina skolas direktoram – ja skolā ir akreditēta mazākumtautību programma, pedagogiem ir tai jāatbilst.
Tāpat kā Rīgas un Rēzeknes vadība, arī Daugavpils dome ir gatava ieguldīt līdzekļus papildstundās, lai labāk apgūtu priekšmetus, kas tiek pasniegti latviešu valodā, taču šie izdevumi tiks izskatīti, veidojot nākamā gada budžetu, saka M. Isupova. Taču saistībā ar to vecākus interesēja skolēnu noslogotības jautājums. IP pārstāvji sliecas domāt, ka šos papildus līdzekļus var izmantot, īstenojot skolā individuālu pieeju, -- piemēram, apmaksājot otra skolotāja vai skolotāja palīga darbu klasē. jo īpaši tas attiecas uz latviešu valodas, matemātikas un dabaszinību stundām.
Pilnu rakstu lasiet 27. aprīļa numurā.
