Turpinot iepazīt „Daugavas lokus” no jauniem skatu punktiem, jāatzīmē, ka upes diženums vispilnvērtīgāk atklājas, atrodoties pašā ūdens ceļa vidū – laivā, uz plosta vai kādā citā ūdens transporta līdzeklī, ar to šķeļot Daugavas ūdeņus.
Tā kā Daugavas ūdeņi tiecas pretī saules rietam, nesteidzīgs brauciens izdosies, ja kā sākumpunktu izvēlas kādu vietu maršruta austrumos, piemēram, Krāslavā. Kopumā ūdens tūrisma maršruts „Augšdaugava” ir 100 kilometru garš un sākas Koškovicos, vietā, kur Daugava šķērso Baltkrievijas robežu. Posms Krāslava–Slutišķi gan ir krāšņām dabas ainavām bagātākais. Vasarā, kad ūdens līmenis ir zemāks, tā pievarēšanai vajadzēs sešas stundas, bet tagad, pavasarī – četras stundas.
Braucienu Krāslavā visērtāk uzsākt krastā pie vecā tilta drupām, tur līdz upei ved piebraucamais ceļš. Šeit gan vērts ierasties arī agrāk, lai iepazīstu Krāslavu un iestiprinātos braucienam, nobaudot kādu no Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem. Nozīmīgākie tūrisma objekti te ir grāfu Plāteru pils komplekss ar parku, Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca, Karnicka kalns. Pirms brauciena vēl var paskatīties uz upi caur koku galotnēm, uzkāpjot Priedaines skatu tornī.
Braucot pa Daugavu ar laivu, daudz pilnvērtīgāk atklājas Latvijas likteņupes varenība, kas daudzviet ir zudusi, – augstie krasti un kraujas. Viens no pirmajiem šādiem skatiem paveras pie Adamovas, šī krauja ir viena no garākajām un augstākajām Daugavā, vietām sasniedzot pat 35 metru augstumu. Ainavu šeit papildina arī ar Skandināvijas ledājiem atnests dižakmens un apse ar pieciem stumbriem, dižozols, kā arī avots.
Ceļojot vasarā, visdrīzāk, nepamanītas nepaliks vairākas salas. Adamovas loka vidū pretī Skerškānu viesu namam sausā laikā var saskaitīt pat salu grupu, bet Rudņas loka posmā ir izveidojusies Kaplavas un Kociņu sala. Tās ieteicams apbraukt no kreisās puses. Ūdens līmeņa augstums noteiks arī to, vai izdosies saskatīt Užingoras smilšakmens atsegumu.
Kad pievarēts jau vairāk nekā pusceļš, veiksmīga vieta atpūtas pauzei būs Rudņas upes pieteka, kur izveidojusies smilšaina pludmale. Savukārt netālu no brauciena noslēguma Slutišķos vērts iegriezties citā sādžā -- Vecračinā. Tur slejas pilskalns, bet tā virsotnē atrodas aptuveni 200 gadus senas vecticībnieku kapsētas pēdas.
Vēl jāpiebilst, ka paralēli šim ūdens ceļam turpina vīties velomaršruts Nr. 35 „Daugavas loki”. Posmā no Krāslavas līdz Slutišķiem veloceļš ciešāk piekļaujas upes krastam. Paradoksāli, bet tieši velobraucēji pa ceļam var piestāt pie citas ūdenstilpes – Tartaka ezera, no kura iztek viena no straujākajām un šī iemesla dēļ pieredzējušu laivotāju iecienītākajām Latgales upēm ar tādu pašu nosaukumu. Tāpat velomaršruts ved cauri vairākiem latgaliešu ciemiem, piemēram, Lielo Muļķu ciemam, kur vietējie pastāstīs, kā vietai radies tās īpatnējais nosaukums, kā arī pacienās ar svētavota ūdeni un medu. Piesakoties ekskursijai zemnieku saimniecībā „Cīruļi”, bitenieks, iespējams, atklās arī kādu savu amata noslēpumu.
Maijā – “100 laivas Latvijai”
Šī gada 20. maijā ūdens maršrutu posmā no Krāslavas līdz Slutišķiem varēs izbraukt kopā ar pieredzējušiem laivotājiem no Latvijas un kaimiņvalstīm, jo te norisināsies Latvijas ūdens tūristu saiets „Lielais plosts 2018”.
Sākumpunktā Krāslavā dalībnieki aicināti ierasties jau sestdien, 19. maijā, lai piedalītos dažādās aktivitātēs – latgaliešu podu gāšanā pie keramiķiem Valda un Olgas Pauliņiem, Latgales kulinārā mantojuma vakariņās, latgaliešu flešmobā, kā arī izbaudīt muzeju nakti grāfu Plāteru pils kompleksā.
Tomēr saieta centrālais notikums ir laivu brauciens „100 laivas Latvijai”, to paredzēts sākt svētdien, 20. maijā pl. 9.00 no rīta. Laivu brauciena dalībniekus ceļā uz peldošā lielā plosta pavadīs atraktīvi vadītāji un dīdžejs, paredzētas komandu sacensības „Laivu raksti”, dažādas aktivitātes gan uz ūdens, gan kontrolpunktos krastā. „Plānojam izveidot no laivām uzrakstu „Latvijai 100” un to nofilmēt ar dronu,” pastāstīja pasākuma organizators Ilmārs Lociks. Saieta noslēgumā Daugavpils novada Slutišķos notiks dalībnieku apbalvošana, pusdienas un starptautiskā tautas mākslas festivāla „Augšdaugava” lielkoncerts.
Plašāka informācija un pieteikšanās anketa atrodama mājas lapā www.lielaisplosts.lv.
