„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+5.8 °C
apmācies

Degvielas tirgotāji sašutuši par ieceri likt pārdot noteiktu apjomu «zaļās» degvielas

pexels.com

Degvielas tirgotāji ir sašutuši par Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri uzlikt degvielas tirgotājiem par pienākumu katru gadu pārdot noteiktu apjomu „zaļās” degvielas. Ja tirgotājiem mērķus neizdosies sasniegt, draudēs soda naudas.

ĪSUMĀ: 

  • EM cer līdz 2020.gadam palielināt “zaļās” degvielas īpatsvaru no 2% līdz 10%.
  • Tāpēc EM grib likt piegādātājiem gadā pārdot noteiktu “zaļās” degvielas daudzumu.
  • EM uzskata – mērķi var panākt un šī iecere ir tam saprātīgākais veids.
  • Degvielas tirgotāji: Tirgū nav šāda “zaļās” degvielas apjoma, un nez vai būs.
  • Tirgotāji iebilst pret plānotiem sodiem par “kvotu” neizpildi.
  • EM ieceri vēl skatīs valdībā.

Tādā veidā Ekonomikas ministrija cer līdz 2020. gadam alternatīvās degvielas īpatsvaru transportā palielināt līdz 10%. Degvielas tirgotāji tikmēr norāda, ka šāds apjoms „zaļās” degvielas tirgū nemaz neesot pieejams.  

Jaunajā Transporta enerģijas likumā par alternatīvo degvielu paredzēts noteikt elektrību, ūdeņradi, biodegvielu, dabasgāzi un citus enerģijas avotus, ar ko aizvietot benzīnu un dīzeli.

Šobrīd transporta nozarē Latvijā alternatīvās degvielas īpatsvars ir tikai aptuveni 2% no patērētās enerģijas. Likumā plānots noteikt, ka līdz 2020. gadam īpatsvaram jāpieaug līdz 10%.

Šādu mērķi jau iepriekš izvirzījusi Eiropas Savienība visām dalībvalstīm. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks uzskata, ka atlikušajos divos gados to ir iespējams sasniegt.

Viņš norādīja, ka tirgū jau pašlaik ir “zaļā” degviela, kas nesakārtotu likumu un statistikas dēļ netiek ieskaitīta kā “zaļā” transporta degviela.
Ministrija iecerējusi par galvenajiem atbildīgajiem „zaļās” degvielas patēriņa palielināšanā noteikt degvielas piegādātājus. Tiem katru gadu būs jāpārdod noteikts daudzums alternatīvās degvielas. Patmalnieks pauda, ka šāds mehānisms strādā arī citviet Eiropā.

“Tas, mūsuprāt, ir saprātīgākais veids, kā to izdarīt, ļaut tirgum izvēlēties efektīvāku veidu, kā piejaukt degvielu, kādus resursus izmantot, lai šo mērķi izpildītu,” sacīja Patmalnieks.  

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis tikmēr iebilst, ka alternatīvās degvielas Eiropā vienkārši esot par maz, lai ambiciozos mērķus sasniegtu.

“Mēs ar saviem aprēķiniem kā degvielas tirgotāji neredzam šo 10% apjomu, ka viņš Eiropā pašlaik tiek ražots vai tuvākajos gados tiks saražots, līdz ar to mēs kā valsts, kura neražo pilnā mērā šos alternatīvās enerģijas resursus, jūtam apdraudējumu,” sacīja Karčevskis.

Degvielas tirgotāji arī iebilst pret to, ka gadījumā, ja tirgotāji nespēs pārdot pietiekamu daudzumu „zaļās” degvielas, tiem draudētu soda nauda 0,1% apmērā no apgrozījuma par naftas produktiem.


lsm.lv