Vasaras saulgriežus sagaidot, Latvijā notika Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica 2018”, kura devīze šogad bija „Ziedēšana. Jāņi”. Pasākums norisinājās visā Latvijā, tostarp Daugavpilī un Dagdā.
No 1987. gada Starptautiskais folkloras festivāls pēc kārtas notiek Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Beidzamo reizi Latvija rīkoja tautas kolektīvu tikšanos 2015. gadā. Kā vienmēr, festivālā uzstājas daudzi kolektīvi, tiek rīkotas amatnieku meistarklases, vasaras saulgriežiem veltītas rotaļas.
17. jūnijā festivāla ietvaros Rīgā notika „Baltijas dienu” pasākumi, kuros piedalījās arī Daugavpils novada radošie kolektīvi, kuri izturēja atlases skates, -- ansamblis „Atzola” no Dubnas, „Speiga” no Ambeļu pagasta un Daugavpils novada Kultūras centra „Vārpa” kolektīvs „Dyrbyni”.
21. jūnijā etnisko mūziku varēja klausīties arī reģionos. Daugavpils novada kolektīvi priecēja ar saviem priekšnesumiem Dagdu, savukārt Daugavpilī, izņemot pilsētas ansambļus, uzstājās folkloras kopas no Rīgas, Alūksnes, Jēkabpils, Olaines, Rēzeknes, Salaspils, Vangažiem un Glūdas. Koncertā piedalījās arī Baltkrievijas vecmāmiņu kolektīvs „Hatoviči” no Brestas apgabala. Ansambļa dzīvespriecīgās dalībnieces (jaunākajai ir 60 gadi) festivālā „Baltica” piedalījās pirmo reizi, lai gan kolektīvs jau sen ieguvis popularitāti aiz Baltkrievijas robežām.
Alūksnes novada folkloras kopa „Labā oma” atbrauca ar jaunu repertuāru un jauniem tērpiem, kuri uzšūti speciāli Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, uz kuriem kolektīvs dosies 30. jūnijā. „Labajai omai” „Baltica” ir savdabīgs ģenerālmēģinājums, un kolektīva dalībnieces ar nepacietību gaida savu galvenos uzstāšanos pēc nedēļas Rīgā. Savukārt autentiskās folkloras studija „Iļjinskaja Pjatņica” (Rīga) piedalās festivālā katru gadu, bet šogad tajā uzstājās studijas jaunais sastāvs – nebēdnīgas jaunās solistes. Šī folkloras ansambļa radošā darbība ir īpaša ar to, ka solisti un vadītājs Sergejs Oļenkins vāc to etnogrāfiskajās ekspedīcijās visā Latvijā.
Skanot etniskajai mūzikai A. Pumpura skvērā, kur notika pasākums, varēja iegādāties saulgriežu galveno gastronomisko simbolu – sieru, kā arī vērot to pagatavošanu un pat piedalīties tajā.
