Avīzes „Latgales Laiks” reportieris maijā devās otrajā braucienā migrācijas krīzes un Tuvo Austrumu bēgļu dzīves Eiropas Savienības valstīs projekta izpētes ietvaros. Šoreiz Latvijas žurnālistu grupa devās uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu.
Nav naudas – nav interesantas dzīves
Kā pirmā tika apmeklēta dāņu ikdienas izdevuma „Politiken” redakcija. Šī avīze pazīstama Eiropā ar neparasto dizainu un fotogrāfijām, kā arī ietekmīgām publikācijām. Žurnālists Anderss Baeksgards, kurš raksta par politiskām tēmām, pastāstīja par galvenajiem aspektiem valsts attieksmē pret bēgļiem.
Pirmkārt, tāpat kā Lielbritānija un Īrija, Dānija nepiedalās ES bēgļu sadales kvotu programmā – tas tika nolemts jau sen, stājoties Eiropas Savienībā. Tāpēc dāņi paši lemj, cik, kad un kādā veidā uzņemt bēgļus. Otrkārt, arī agrāk Dānija nebija īpaši pievilcīga migrantiem. Tāpēc vairākums bēgļu uzskatīja to tikai kā pieturas punktu ceļā uz daudz lojālāko Zviedriju. Treškārt, debates par migrantu tēmu Dānijā ir saistītas galvenokārt ar liberāļu un konservatīvo spēku pretstāvi.
A. Baeksgards pastāstīja, ka „Politiken” šādās tēmās saglabā nosacīti neitrālu pozīciju pateicoties tam, ka galveno uzmanību veltī nevis politiķu ķīviņiem, bet gan dažādu notikumu izvērtēšanai, skatoties no likumdošanas un cilvēktiesību ievērošanas viedokļa. Šajā ziņā Dānijai diezin vai var kaut ko pārmest, jo šeit nav bijis neviena nopietna skandāla saistībā ar bēgļu tiesību ierobežošanu. Cita lieta ir šo cilvēku iespējas. Pabalsti un darba devēju attieksme neļauj viņiem kļūt par pilnvērtīgu Dānijas sabiedrības daļu. Taču tas attiecas ne tikai uz tiem, kuri izceļojuši no Tuvajiem Austrumiem vai Āzijas, bet gan visiem migrantiem, tostarp arī no Austrumeiropas. No otras puses, Dānijā var atrast retus, taču ļoti pozitīvus piemērus. Piemēram, afgāņu izcelsmes Dānijas futboliste Nadija Nadima, kura dzīvoja Kabulā kopā ar vecākiem un četrām māsām, pārcēlās uz Dāniju 2000. gadā pēc tam, kad viņas tēvu noslepkavoja talibi. Pagājušajā gadā viņa kļuva par Eiropas čempionāta sudraba medaļnieci.
Sava kolēģa viedoklim piekrīt arī Mihaels Jarlners – „Politiken” analītiķis starptautisko attiecību jomā. Lai gan valsts oficiālā nostāja pasludina – zaļo gaismu ārzemniekiem – profesionāļiem”, patiesībā tā nav. Daudzējādā ziņā tas, cik komfortabla dzīve ir migrantiem, ir atkarīgs no viņu popularitātes (mākslinieki, sportisti) sabiedrībā. Citādi, ja cilvēks nespēj iekļauties vietējā darba tirgū, viņš saņem pavisam niecīgu bezdarbnieka pabalstu, kurš tika ievērojami samazināts pirms pāris gadiem. Uz nācijas augstā labklājības līmeņa kopējā fona mazie pabalsti (aptuveni 400 eiro) un darba algas dzīvi Dānijā padara pavisam garlaicīgu. Taču vienlaikus valstī neizveidojās migrantu geto, ko tik bieži cenšas noklusēt Zviedrijā un Norvēģijā.
Bēgļa statusa pieprasītāju skaits Dānijā
- 2013 - 7500 cilvēki
- 2014 - 14 800 cilvēki
- 2015 - 21 000 cilvēki
- 2016 - 6200 cilvēki
- 2017 - 3500 cilvēki
- 2018. gada pirmais pusgads – 1200 cilvēki
Pilnu rakstu lasiet 29. jūnija numurā.
