„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 10. oktobris
Ceturtdiena
Arvīds, Arvis, Druvis
+18.8 °C
apmācies

Kāds ir Krāslavas gurķu fenomens?

Marija Staškeviča gurķus lolo dažu patstāvīgo klientu un pašas priekam // Foto: Egita Terēze Jonāne

Krāslava asociējas ar gurķiem, uzsver tirgū uzrunātā pircēja krāslaviete Valentīna, kura vietējos gurķus pērk jau 20 gadus. Vēl pagājušā gadsimta nogalē Daugavas krastos un viensētu pagalmos gozējās mazākas vai lielākas siltumnīcas, kur krāslavieši loloja gurķus, pēc tam tirgoja tos Daugavpilī, Rīgā, Dagdā u.c. Šobrīd tādu siltumnīcu nav vairs daudz, taču krāslavieši joprojām prot izaudzēt gurķus ar tādu garšu un smaržu, kāda ir tikai Krāslavas gurķiem, saka Valentīna.

Citu gurķi neiesolīsi

Arī paši gurķu audzētāji, sastapti tirgū, piekrīt Valentīnas teiktajam, ka Krāslavas gurķus nevar sajaukt ar citiem.    
Stāsta Irēna Tumanova: „Tā kā mums ir apsildāma siltumnīca, stādus iestādām jau martā. Ja pērn bija auksts pavasaris un iztērējām daudz malkas, tad šogad ir liels karstums un gurķi bieži jālaista. Bet mēs esam jau pieraduši, ka mūsu klimats ir kaprīzs. Tomēr ir bijušas sezonas, kurās ievācu gurķu ražu līdz oktobrim. Man ir arī āra gurķi, tos sāku novākt jūlijā, pirms pilsētas svētkiem, un tirgoju visus vasaru.”

Irēna gurķus audzē no 1996. gada. Vispirms bija plēves rāmīši, jo siltumnīcas nebija atļautas, bet vēlāk varēja audzēt jau siltumnīcu gurķus. Irēna vienā sezonā stādīja dažus tūkstošus stādu, bet, kopš ir sarucis iedzīvotāju skaits arī Krāslavas novadā, viņa divās siltumnīcās stāda vien 300 „Ādams” un „Mirabella” šķirnes stādus. Krāslavas reģionā strādā arī lieli gurķu audzētāji, taču viņi šo dārzeni ar Krāslavas kvalitātes zīmi jau ved uz lielākiem tirgiem Rīgā vai Daugavpilī.

„”Ādams” ir kaprīza šķirne, ļoti mīl siltas naktis un dienas, bet „Mirabella” šķirnes gurķi raksturu rāda retāk, ja nu vienīgi lielās salnās. Ja ir siltas naktis, gurķus laistu vakarā, bet, ja naktis ir aukstas -- laistu rītā. Ūdenim jābūt siltam. Nedrīkst būt par sausu, jo tad dzeltē lapas un gurķi sāk slimot. Tāpat visām gurķu šķirnēm nepatīk krasas temperatūru pārmaiņas. Lai gurķi augtu sulīgi un garšīgi, aizmetoties auglim, nokniebju ūsas (stīgas), jo tie apēd gurķa spēku. Krāslavas gurķim ir Krāslavas gurķa, nevis Polijas vai Lietuvas, vai kāda cita gurķa garša. Kurš ir ēdis Krāslavas gurķi, citu gurķi neiesolīsi,” atklāj Irēna Krāslavas gurķu fenomenu.

Krāslavieši iesaka gurķus ēst ar eļļu vai krējumu, var pielikt lapu salātus un dilles. Tāds ēdiens esot visvasarīgākais, bet karstā laikā var ar gurķiem aizstāt ūdeni, jo dārzenī ir 80% ūdens

Marija Staškeviča audzē „Kybria” šķirnes gurķus. „Gurķi ir garšīgi, bet grūti audzējami. Ja  ir vēsāka nakts un ja pat temperatūra nokritīs par vienu grādu, stādi vienkārši stāvēs uz vietas, lai arī aug siltumnīcā (es to nekurinu). Vēsums rada stresu, bet terapijas, kā mazināt šos pārdzīvojumus, nav. Jāpaļaujas, ka gurķis pašārstēsies un izaugs. Nevar dzīvot bez gurķiem. Tie ir ļoti labi organisma attīrītāji. Dažreiz atnāku mājās, novelku darba drēbes, bet kabatas pilnas ar gurķiem,” saka Marija Staškeviča.

Pilnu rakstu lasiet 29. jūnija numurā.