Maratonu sezona ir klāt, un pieredze rāda, ka daudzi savam izaicinājumam sāk gatavoties teju pēdējā brīdī, tādejādi pakļaujot savu ķermeni traumu riskam. Par to, kā saudzīgi un korekti sagatavot organismu garajiem skrējieniem, stāsta skriešanas trenere un garo distanču skrējēja Anita Kažemāka.
Viens — pārbaudi sava ķermeņa iespējas!
“Auto tehnisko pārbaudi veicam katru gadu, bet kā tad ar ķermeni?” – jautā Anita, pievēršot uzmanību nepieciešamībai izprast savu fizisko spēju robežas. Skrējēja iesaka: ir jāiziet pilna veselības pārbaude un jāizvērtē sava ēdienkarte, nepiemirstot izanalizēt arī ūdens dzeršanas paradumus. Ieteicams ir slodzes tests, kas parāda, kā funkcionē sirds, cik fiziski spēcīgi esam, ar kādu slodzi drīkstam noslogot ķermeni un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība treniņa laikā. “Es pati savu pirmo maratonu noskrēju 18 gados, bet trenējos jau no 9 gadu vecuma. Protams, pakāpeniski – sāku ar 500 metriem, tad vienu kilometru, pakāpeniski pagarinot distances. Dažreiz skrējēji mēģina sagatavoties pāris mēnešu laikā, tāpēc aicinu atcerēties: pārāk strauja gatavošanās maratonam ir spēle ar veselību, bet mūsu ķermenis mums ir tikai viens — un tas ir jāsargā,” stāsta Kažemāka.
Divi — konsultējies ar treneri vismaz vienu reizi!
Bieži vien cilvēki uzskata, ka var sagatavoties maratonam saviem spēkiem, taču Anita iesaka — lai pārbaudītu, kā funkcionē ķermeņa muskuļi, kāda ir skriešanas tehnika, lai nekas nekaitētu locītavām un mugurai — konsultējieties ar treneri vismaz vienu reizi! “Paļauties tikai uz saviem instinktiem vai izlasīto informāciju ir riskanti. Ja gatavojies nopietnai distancei — gatavojies nopietni! Noskriet, protams, var arī bez trenera padomiem, taču domāsim ilgtermiņā — pārguris un traumēts ķermenis samazina darbaspējas uz ilgu laiku,” uzsver Anita.
Pilnu rakstu lasiet 3. jūlija numurā.
