Pirms diviem mēnešiem Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) vērsās pie celtniecības firmām ar aicinājumu parakstīt ģenerālvienošanos par minimālās darba algas palielinājumu būvniecības nozarē līdz 780 eiro jeb 4,67 eiro stundā. Lai gan apskatnieki šo iniciatīvu vērtēja skeptiski, pašlaik nepieciešamais parakstu skaits jau ir gandrīz savākts.
Cīņa ar ēnām un migrāciju
Šīs iniciatīvas galvenais iemesls ir „aplokšņu algas” un akūts darbaspēka trūkums būvniecības jomā. Valsts jau daudzus gadus cīnās ar ēnu sektoru, taču šīs aktivitātes nekādi nevar uzskatīt par veiksmīgām. Tāpēc, lai kaut kā ietekmētu situāciju šajā nozarē, LBP nolēma rīkoties kardināli. Partnerības galvenais uzdevums ir piesaistīt uzņēmumus, kuru summārais apgrozījums ir vismaz 50% no nozares kopējā apgrozījuma (aptuveni 700 miljoni eiro). Līdz šī gada jūnija beigām šo vienošanos atbalstījuši 90% būvfirmu, kuras atbilst tās nosacījumiem. Apliecinājumi tika saņemti no 200 uzņēmumiem.
Ja vienošanās stāsies spēkā, būtisks darba algas pieaugums gaida aptuveni 20 000 Latvijas celtnieku, kuri pašlaik oficiāli saņem vien 380 eiro pēc nodokļu nomaksas. Turklāt pirms pāris nedēļām Latvijas Saeima atbalstīja jaunos Darba likuma grozījumus par piemaksām par virsstundu darbu celtniecībā. Lai samazinātu personāla noslodzi, šīs piemaksas tiks samazinātas par 50%, tādējādi motivējot atbildīgos brigadierus un meistarus rūpīgi plānot veicamo darbu.
Daugavpils domes Būvvaldes būvinspektore Nadežda Ģiptere atzīmē, ka ģenerālvienošanās var pozitīvi ietekmēt tā saucamās „dempinga spēles”. Uzvarot būvdarbu izpildes konkursā, daudzas firmas vēlāk ziņo par nepieciešamību palielināt izmaksas. Ļoti bieži ekonomija sākotnējās pārmērīgi samazinātajās tāmēs notiek uz darbaspēka zemā atalgojuma rēķina, jo taupīt uz materiālu rēķina ir daudz sarežģītāk, - tiem ir faktiskā tirgus cena. Tas nozīmē, ka perspektīvā cenām būvdarbu iepirkumos nevajadzētu atšķirties tik radikāli, kā līdz šim.
Jauni spēles noteikumi
Kad Latvijas Būvuzņēmēju partnerība bija ieguvusi lielāko nozares pārstāvju atbalstu, tika nolemts vērsties pie pašvaldībām. Tāpēc LBP devās vizītēs un nosūtīja attiecīgas vēstules ar aicinājumu atbalstīt tās iniciatīvu. Šādu vēstuli saņēma arī Daugavpils dome, bet pēc tam tika organizēta apspriede ar 20 vietējām un reģionālajām celtniecības firmām.
Sapulces dalībnieks, domes Juridiskā departamenta vadītājs Ruslans Golovaņs pastāstīja „Latgales Laikam”, ka pašlaik gatavību parakstīt vienošanos paudis tikai viens uzņēmums. Turklāt nav arī īpašas nozīmes tam, vai vienošanos parakstīs visi pārējie, ja kopējam dokumentam tiks savākts nepieciešamais atbalsts, pateicoties citiem komersantiem. Pēc šīs vienošanās apstiprināšanas pašvaldības drīkstēs sadarboties tikai ar tām firmām, kuras atbalstījušas šo dokumentu.
Pilnu rakstu lasiet 6. jūlija numurā.
