Latvija joprojām atrodas Eiropas valstu galvgalī pašnāvību īpatsvara ziņā, šajā drūmajā sarakstā dalot trešo vietu ar Ungāriju (18 pašnāvības uz 100 000 cilvēku). Vēl bēdīgāka situācija ir tikai Lietuvā (30) un Slovēnijā (21). Vairāki eksperti uzskata, ka Latvijas statistiku bojā tieši Latgales reģions.
Šāds viedoklis ir arī pazīstajam psihiatram Andrim Saulītim. Nesen Latvijas Radio 4 raidījumā „Doma laukums” viņš atzīmēja, ka, ņemot vērā visus statistikas biroja „Eurostat” datus, Rīgu tomēr nevar par uzskatīt par suicidālāko galvaspilsētu Eiropā. Visu statistiku bojā Latgale, kur pašnāvību risks ir ievērojami augstāks sliktās ekonomiskās situācijas, alkoholisma, psihisku problēmu un vientulības dēļ. Psihiatrs uzsver, ka galvaspilsētā biežāk padara sev galu nevis vietējie, bet tieši iebraucēji, pārsvarā – no Latgales.
„Latgales Laiks” nolēma pārbaudīt šos apgalvojumus. Tostarp mēs vēlējāmies uzzināt, vai Latgales reģionu var uzskatīt par „pašnāvnieciskāko” pasaulē – tas ir vēl viens smags A. Saulīša secinājums.
Kopējie un lokālie skaitļi
Jāatzīmē, ka statistikas datu uzskaite par tik delikātu tēmu neietilpst vairākuma valsts dienestu tiešajos pienākumos. Piemēram, Valsts policija neveic tamlīdzīgu uzskaiti, lai gan tai ir atsevišķa datu bāze par otras personas novešanu līdz pašnāvībai. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta informācija ne vienmēr atspoguļo kopējo situāciju valstī. Taču šādus datus regulāri cenšas apkopot Slimību kontroles un profilakses centrs (SKPC).
Kā liecina SKPC 2017. gada atskaite, Latvijā izdarītas 353 pašnāvības, t. i., par 21% mazāk nekā pirms pieciem gadiem. Samazinājies arī pašnāvību īpatsvars uz 100 000 cilvēku (no 22 līdz 18). Visvairāk pašnāvnieku ir vecumā no 16 līdz 60 gadiem. Darbspējīgu cilvēku un pensionāru skaita proporcija – 2:1. Savukārt vīriešu un sieviešu proporcija ir 4:1.
Latvijas pusaudži vecumā līdz 16 gadiem nolemj beigt dzīvi pašnāvībā ļoti reti – divi gadījumi 2016. gadā un 2017. gadā - neviena. Tas, starp citu, liecina, ka pagājušajā gadā bažas saistībā ar spēli „Zilais valis” bijušas pārspīlētas.
Lai cik skumji tas arī būtu, taču SKPC dati apstiprina A. Saulīša apgalvojumus – Latgalē pašnāvību rādītājs ir 29 gadījumi uz 100 000 cilvēku (Daugavpilī – 27). 85% pašnāvību izdara personas vecumā līdz 64 gadiem, 9 no 10 – vīrieši. Turklāt mērķaptauju liecina, ka par pašnāvību domājošu cilvēku procents reģionā ir zemāks, nekā vidēji valstī. Pamatojoties uz to, var izdarīt pieņēmumu, ka Latgales iedzīvotāji nav īpaši atklāti un slēpj savus patiesos pārdzīvojumus.
Pilnu rakstu lasiet 27. jūlija numurā.
