„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+5.8 °C
apmācies

Apcirkņos birst jaunā raža, taču kūlums ir mazs

Egita Terēze Jonāne

Latgalē un Sēlijā sākusies jaunās ražas novākšana.

Ilūkstes novada graudkopis Maigurs Krievāns stāsta, ka ziemas kvieši, kas nokulti vieglās augsnēs, devuši katastrofāli zemu ražu -- mazāk par 2 t/ha, un šobrīd kombaini kuļ smagas augsnes laukos. „Pats grauds ir labs. Tā kvalitāte būs daudz labāka nekā pagājušajā vasarā, kad graudi cieta lietavu dēļ. Taču šovasar karstuma dēļ sējums ir rets, jo sānu dzinumi ir nokaltuši. Grūti prognozēt, kas būs vasarāju laukos. Lauksaimniekus vairāk uztrauc tas, vai varēs izpildīt fiksētās iepirkuma cenas līgumu. Jācer uz sadarbības partneru sapratni, jo lauksaimnieks ražu ietekmēt nevar,” teica M. Krievāns.

Ambeļu pagasta graudkopis Vadims Avdejevs, kuļot ziemājus, ieguvis 50% no plānotās ražas. „Kāpēc tāda raža? Tur ir daudz faktoru. Ziemājus iesēju vēlu, turklāt šogad pavasarī karstums neļāva tiem labi sadīgt. Man ir lauki, kur nokūlu zem 4 t/ha, bet ir tādas vietas, kur ražība ir tikai 1,5 t/ha. Ko iesēju, to nopļāvu. Salīdzināšanai -- ļoti labās vasarās no maniem laukiem var nokult 7 t/ha. Šovasar gan jāsamierinās ar to, kas ir, jo ar dabu nekarosi.”

Arī Anatols Viškurs, kurš Dagdas pagastā (Dagdas novads) uztur laukus 1500 ha platībā, atzina, ka šogad rapsis būs glābiņš: „Laikam tomēr to var nosaukt par veiksmi, ka rapsi iesēju 700 ha. Tas kompensēs zaudējumus, kurus nesīs citas graudu kultūras, jo vietām varēs nokult labi ja 2 t/ha. Sausums dara lielu postu.”  

Neskatoties uz pustukšajiem apcirkņiem jūlijā, aptaujātie lauksaimnieki pauda cerību, ka augustā laiks būs labs un ka varēs iegūt augstu rapša un miežu ražu.