Kad Ludzas amatnieku centrs rīko pasākumus, biežs viesis ir amatnieks Saļimons Ķipļuks. Viņš māca jaunajiem, kā pīt linu auklu vīzes jeb peternes, izgatavot kātus grābeklim vai izkaptij, kapināt izkapti pēc vectēvu modes un citas sen aizmirstas lietas.
„Neprasi, cik man gadu, prasi, ko es protu. Dzīvojot laukos, jau bērnībā iemācījos visus amatus un darbus,” saka Saļimons pļaušanas svētkos Asūnē.
Sirmgalvis nodemonstrē, kā var salabot grābekli, ja pie rokas ir bērza vai oša malkas pagale. Viņš nogriež pabiezāku skalu un ar nazi asina tik plānu un garu, ka tas atgādina rādītājpirkstu ar četrstūrainiem galiem. Pēc tam vienā malā tiek iegrieztas iedobes un, iebāžot zobu grābekļa tukšajā iedobē, darbarīks ir salabots. Saļimons mudina grābekli paturēt rokās, braši sakot, ka Latgalē ir vieglākie grābekļi un asākās izkaptis, jo cilvēki tos vēl prot izgatavot tā, kā to darīja vectēvi un vecvectēvi.
Vai tā ir izkapts vai grābeklis, nav no svara, galvenais, lai kāts ir no priedes, nosaka meistars, un dodas blakus pļavā, kur vieglā solī nodemonstrē, ka ar viņa darināto grābekli sienu grābt ir ļoti viegli. „Ja grābeklim ir svarīgi, kāds būs „matu ērkulis” (koka zobi ir kā mati, vai ne), tad izkaptij nepieciešams ērts rokturis un stiprs izkapts stiprinājums. Nav jābaidās no priedes, jo tā ir zaraina. Būs mazliet jāpamokās, kamēr dabūn gludu kātu. Rokturim gan izmantoju tikai kārklus. Redzi, viducī tas ir izgrebts plānāks, galos iegrebtas iedobes, un tagad es to varu viegli apliekt ap kātu un savilkt ar lina auklu. Tikko nogriezts zaļš kārkls salokās tik viegli kā vingrotājs cirkā.
Pilnu rakstu lasiet 7. augusta numurā.
