„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
-0.5 °C
nedaudz mākoņains

Indrēnieši ēda ievārījumu un kļuva laimīgāki

(1) Cienāšanās ar Jubilejas ielas saimnieču sarūpētajiem gardumiem // Foto: Egita Terēze Jonāne

3. un 4. augustā Indras pagasta iedzīvotāji svinēja trīs jubilejas, proti, Ievārījuma svētku 15., Starptautiskā mazākumtautību mūzikas festivāla „Latgales vainags” 10. un Latvijas 100. gadadienu. 

Spītējot lietum, pirmajā dienā Indras ciema Jubilejas ielas iedzīvotāji un Indras pagasta pārvaldes darbinieki pie kultūras nama uzklāja svētku galdus, kuri teju lūza no kūkām, pankūkām, pīrāgiem, sviestmaizēm, augļiem un dažādiem ievārījumiem, tostarp Jubilejas ielas ievārījuma, kas tika pagatavots turpat lielajā katlā.

Sanākuši kultūras namā, indrēnieši kopā ar Indras mākslas skolas direktori Ēriku Zarovsku atklāja audzēkņu un absolventu keramikas izstādi „Latvju zīmes”, ko rotā sienas dekori, krūzes, vāzes, šķīvji, un, dziedot līdzi un skaļi aplaudējot, klausījās festivāla ieskaņas koncertu „Ogu vainags”, kurā piedalījās Asūnes līnijdeju grupa „Balzāms dvēselei”, Robežnieku vokālais ansamblis „Viktorija”, Kalniešu vokālais ansamblis „Fantāzija”, Grāveru līnijdeju grupa „Li Dejas”, Izvaltas vokālie ansambļi „Blāzma” un „Ozols” un Piedrujas vokālais ansamblis „Zabava”. Pasākumu kuplināja arī  Indras tautas nama kolektīvi -- bērnu pulciņa „Brīvdienu komanda” un Indras vokālais ansamblis „Rēvija” ar latviešu vakarēšanas miniuzvedumu, senioru deju kolektīvs „Labvakar” un mūsdienu deju kolektīvs „VA Bank”. Tika suminātas Jubilejas ielas saimnieces. Kulinārās komandas pārstāve Regīna Neverovska pastāstīja par Jubilejas ielu. Tā ir garākā ciemā (1200 m, tajā ir 64 mājas, tostarp 3 daudzdzīvokļu nami, un katoļu dievnams). „Mūsu iela ir bagāta ar jaunatni, ilgdzīvotājiem un 3 jaundzimušajiem. Tā ir daudznacionāla dažādu profesiju pārstāvju iela,” uzsvēra Regīna.

Otrā diena bija veltīta Laimes muzejam un festivālam „Latgales vainags”. Ar Latvijas valsts karoga godināšanas un muzeja karoga pacelšanas ceremoniju, Krāslavas sieviešu vokālā ansambļa „Noktirne” priekšnesumiem un šķīvju sišanu vēra durvis rekonstruētā luterāņu baznīca -- muzejs, kur, kā teica tā vadītāja Ilona Kangizere, katrs cilvēks var atrast laimes recepti.

Pilnu rakstu lasiet 10. augusta numurā.