Vai ir viegli dzīvot ceļu un vairāku valstu interešu krustcelēs? Lai gūtu skaidru atbildi uz šo jautājumu, jāapmeklē Krustpils pils – vienu no vecākajām aizsargbūvēm Latvijas teritorijā, kura pirmo reizi hronikās minēta XIII gadsimtā. Pils ir piemērs nebeidzamiem centieniem izrauties no pagātnes posta un pavēstīt visus savus noslēpumus. Pašlaik tā ir „ietērpta” celtniecības sastatnēs un ir lielu pārmaiņu gaidās.
Projektu „Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” kopā īsteno Jēkabpils, Kokneses un Ogres pašvaldība. Tā kopējās izmaksas ir 2,3 miljoni eiro, aptuveni puse šīs summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Atlikušo summu segs no valsts un Jēkabpils domes līdzekļiem. Projekts, kurš jāpabeidz 2020. gadā, ir vērienīgākā pils restaurācija beidzamajos 50—60 gados.
Liels solis uz priekšu
Krustpils pils arhitekte Dace Lukševica ir viena no galvenajām šī projekta autorēm un atceras visas kultūra pieminekļa metamorfozes kopš 1992. gada, jo tieši tad viņa pirmo reizi apmeklēja pili. Pēc diviem gadiem būvi pameta pēdējās Krievijas militārpersonas, atstājot tukšu kādreiz plašo padomju kara aviācijas štābu. Pēc tam sākās ilgais un sarežģītais pils kādreizējā veidola atjaunošanas process, lai tā izskatītos tāpat kā 18.—19. gadsimtā. Tā kā gandrīz piecus gadsimtus pilī saimniekoja vācbaltiešu baronu fon Korfu dzimta, viens no galvenajiem vietējo vēsturnieku un speciālistu uzdevumiem ir atjaunot pili tā, lai tajā atgrieztos tās aristokrātiskais gars.
Līdz šim aktīvistiem, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, ir izdevies paveikt tikai nelielus restaurācijas darbus. Pašreizējā renovācija ir milzīgs solis uz priekšu, kurš ļaus pilnībā apvienot Jēkabpils vēstures muzeja un pils funkcijas, kā arī ir ieplānoti plaši labiekārtošanas darbi. Ja viss ritēs pēc plāna, īstenosies arī daudzu jēkabpiliešu paaudžu sapnis – pie pils tiks izbūvēta strūklaka.
Pilnu rakstu lasiet 10. augusta numurā.
