Jūnija beigās Latvijas Republikas Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kuri paredz aizliegumu studēt krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās. Augstskolu vadītāji uzskata, ka tādējādi izglītības ministrs Kārlis Šadurskis „ar vienu šāvienu nošāvis divus zaķus”, - izkārtojis sev priekšvēlēšanu kampaņu un lobējis lielās valsts augstskolas.
Atgādinām, ka šis aizliegums neattiecas uz valodas un kultūras programmām (krievu valoda, literatūra, kultūras vēsture) un saistīts ar prasību mācīt pamatprogrammas tikai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Privātajās augstskolās, kurās daudzi novirzieni tiek piedāvāti krievu mācībvalodā, uzskata, ka šāds pavērsiens ir spēcīgs trieciens ne tikai pa viņu, bet arī valsts maku. Viens ārzemju students ik gadu Latvijā samaksā vidēji 9000-15 000 eiro (studiju maksa, sadzīves izdevumi). Un, neskatoties uz to, ka pašlaik pieaug ārvalstu interesentu skaits, kuri vēlas iegūt Eiropas valsts diplomu, Latvija var zaudēt lielu daļu ienākumu, ko maksāja NVS valstu studenti.
Konkurence un politiskā izrādīšanās
Daugavpilī lielās augstskolu filiāles, kurās mācības notiek krievu valodā, ir Transporta un sakaru institūts (TSI) - 200 studenti, un Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA) – 400 studenti. BSA Daugavpils filiāles vadītāja Valentīna Rumjanceva un TSI Daugavpils filiāles rektora pienākumu izpildītājs Juris Kanels vienā balsī apgalvo, ka nesenajam aizliegumam ir gan biznesa, gan politisks zemteksts.
V. Rumjanceva norāda, ka Latvijas Universitāte (LU) pastāvīgi cenšas ietekmēt izglītības jomu Latvijā. Piemēram, pavisam nesen LU izdevās panākt, ka visas Latvijas augstskolas pārgājušas uz LU izglītības shēmu Jurisprudences programmā, lai gan tā neizceļas ar īpašu elastību. Savukārt J. Kanels Kārļa Šadurska iniciatīvās saskata pastāvīgu interešu konfliktu, jo viņš vēl joprojām ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors. No malas tas nav redzams, bet patiesībā šāda cīņa starp augstskolām norisinās pastāvīgi.
Pilnu rakstu lasiet 14. augusta numurā.
