11. augustā Ilūkstē trīspadsmito reizi notika riteņbraukšanas entuziasta Heronima Lapkovska piemiņas velomaratons. Jau tradicionāli sacensībām bija divas daļas – stadionā pa skrejceliņu brauca bērni, veicot 200 līdz 1200 metru distanci, savukārt lielākie brauca pa īstiem ceļiem.
Velomaratona galvenā distance bija 55 kilometrus gara, t. i., pieci 11 km apļi. Trase bija ierīkota pārsvarā līdzenā apvidū. Pilsētā dalībnieki brauca pa līdzenu asfaltu, bet ārpus Ilūkstes bija jāmēro neliels posms pa zemes ceļu. Lielāko daļu distances nācās braukt pa klasisku, nelīdzenu un salāpītu asfaltu – tam bija nepieciešama laba fiziskā sagatavotība un pastāvīga piepūle, lai saglabātu tempu.
Pirmajā aplī dalībniekus ieinteresēti sagaidīja brūnaļu ganāmpulks. Ieraudzījušas cilvēkus košos, pieguļošos tērpos, govis metās skriet gar trasi, kādu laiku pavadot braucējus, taču acīmredzami atpaliekot no viņiem ātrumā. Nākamajos apļos brūnaļas mierīgi gulēja koku ēnā, neizrādot par notiekošo ne mazāko interesi.
Trases apzīmējumi bija izvietoti pārskatāmi un kustības organizācija sacensību laikā bija veiksmīgi. Nenācās lauzīt galvu par to, kur jānogriežas vai kā izvairīties no ātra autobraucēja. Sacensību laikā visapkārt smaržoja nobirušie āboli un pļavu zāle, piešķirot visam notiekošajam savdabīgu „rozīnīti”.
Grupa pēc starta ātri izretojās. Uz priekšu strauji devās aptuveni 100 dalībnieki, taču vēlāk arī viņu pulks kļuva retāks. Kāds izstājās pārdurtas riepas dēļ, taču daudzi saglabāja sākotnējo tempu.
Tādējādi finišam pietuvojās četri cilvēki, kuri noslēguma aplī, cits citu raustot, centās tikt vaļā no pretinieka, taču bez rezultātiem. Viss kvartets pilnā sastāvā sasniedza finiša taisni, kurā arī noskaidrojās uzvarētājs.
Pirmais finišēja Sergejs Špakovs (Ilūkste) – 1:30,03. Pēc divām sekundēm finiša līniju šķērsoja Aivars Bardovskis un Dzintars Kaņepējs (abi no Pļaviņām). Ceturtais finišā bija Lauris Meļņikovs (klubs „Livelo/Zelta Zeme”– 1:30,13.
Lai gan trases galvenajos posmos kustības organizācija bija laba, starta un finiša zonā radās acīmredzamas problēmas. Pirmām kārtām, tas sakāms par dalībnieku starta organizāciju 11 km distancē. Pirmajā līnijā nostādīja veterānus, lai gan parasti veterānu grupas atrodas uz pēdējās starta līnijas. Šī kārtība izraisīja dalībnieku neizpratni.
Organizatori pieļāva nopietnu kļūmi arī starta – finiša zonā. Pēkšņi nez no kurienes uzradās mašīna vietā, kur tā nedrīkstēja būt, un šajā transportlīdzeklī ietriecās viens no dalībniekiem. Par laimi, viņš neguva traumas un pat turpināja sacensības. Turklāt tajā brīdī viss tika atstāts pašplūsmā, bet autovadītājs, kurš izraisīja avāriju, mierīgi aizbrauca.
Ilūkstes velomaratona rezultātus lasiet 17. augusta numurā.
