Jūlija sākumā divu dienas Latvijas Kultūras akadēmijas studentes Inga Holsta un Agita Želtkovska ceļoja pa Ilūkstes novada Pilskalnes pagastu, pētot vietējo zināšanas par pilskalniem. Aptaujāti vairāk nekā 20 iedzīvotāji, apzināto plānots apkopot referātā un prezentēt 12. kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā konferencē „Kultūras krustpunkti”.
Ekspedīcijas mērķis bija noskaidrot, vai cilvēki, kas mūsdienās dzīvo pilskalnu apvidū, kaut ko zina par šiem arheoloģiskajiem objektiem. Taujāts galvenokārt par šogad jaunatklāto Driģeņu un Liepkalnu pilskalnu. “Interesējāmies par to, vai Pilskalnes pagasta iedzīvotāji apzinās, ka viņiem apkaimē ir tik daudz pilskalnu,” stāsta A. Želtkovska, “datus vēl neesam apkopojušas, bet var teikt, ka vietējie pārsvarā minēja Melno kalnu, par citiem zināja retais.” Teikas un nostāstus par pilskalniem folkloras pētniecēm neizdevās uzzināt, bet vietējie intervijās stāstīja, ka pilskalni kalpojuši par vietu, kur pulcēties, piemēram, Līgo svētkos vai rīkot zaļumballes.
Jau ziņots, ka 2018. gada 27. maijā Pilskalnes pagastā atklāti divi jauni, iepriekš nezināmi pilskalni. Tātad kopumā šeit ir deviņi pilskalni, tāpēc pagastu var dēvēt par pilskalniem visbagātāko pagastu Augšzemē un vienu no pilskalniem bagātākajiem pagastiem Latvijā.
Foto: tripmondo.com
