Mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada, pieaugusi par 8,4% jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Šā gada pirmajā ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks – 8,6%. Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6% jeb 44 eiro.
- Privātajā un sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa pieaug līdzīgi;
- Vidējā alga "uz rokas" gada laikā pieaug par 10% – līdz 743 eiro;
- Veselības un sociālās aprūpes nozarē straujākais kāpums – 15,2%;
- Lielākā alga – finanšu un apdrošināšanas nozarē;
- Rīgā lielākā vidējā alga "uz papīra" – 1128 eiro, Latgalē mazākā – 702 eiro;
- Baltijas valstīs lielākā darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā;
- Ekonomists bruto algas pieaugumu skaidro arī ar ienākumu legalizāciju;
- Ekonomiste: līdz 1000 eiro vidējam atalgojumam "uz rokas" vēl tālu.
Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 743 eiro
Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984 eiro jeb par 9,2%.
Šā gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 743 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 4,4%. Gada laikā tā pieauga par 10%, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.
Lielākais kāpums – veselības aprūpē
Bruto darba samaksas fonds 2018.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 188,5 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,6% jeb 4 400.
Šā gada otrajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,2% (straujāks kāpums – veselības aizsardzības nozarē), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 13,3%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,7% (straujāk – ēdināšanas pakalpojumos), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 10,9% (straujāk – augkopības, lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību, kā arī mežsaimniecības un mežizstrādes nozarēs), citu pakalpojumu nozarē – par 10,5 % (straujāk – mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citos individuālajos pakalpojumos), apstrādes rūpniecībā – par 10%.
Lielākā darba samaksa – finanšu nozarē
Šā gada otrajā ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu nozarē, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.
Mazākais atalgojums – Latgalē
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa šā gada otrajā ceturknī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, straujāk pieauga Kurzemes reģionā – par 11,4%, Pierīgas – par 9,5% un Latgales reģionā – par 9,4%.
Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1128 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 8%. Mazāki pieauguma tempi bija arī Zemgales reģionā – 8,1% gadā un Vidzemes reģionā – 8,5%.
Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgales reģionā – 702 eiro, kas ir 70% no vidējā rādītāja valstī.
Baltijas valstīs šā gada otrajā ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1321 eiro, Latvijā – 1004 eiro, bet Lietuvā – 927 eiro.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada 2.ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija Lietuvā – 10,5% gadā, Latvijā – 8,4%, bet Igaunijā viszemākais – 6,4%.
lsm.lv
