Šajā spīdveja sezonā Daugavpilī, izņemot Polijas pirmās līgas regulāro čempionātu, norisinājās vairākas citas starptautiskas sacensības – U21 pasaules čempionāta fināls, Eiropas čempionāta finālposms, savukārt 1. septembrī Eiropas komandu čempionātā par medaļām cīnījās juniori.
Salīdzinot ar pagājušā gada turnīru, kurš notika Krosnā, pirmajā trijniekā ir tikai viena izmaiņa – dāņi atņēma čempionu titulu poļiem. Savukārt Latvijas izlase, tāpat kā pirms gada, izcīnīja bronzas godalgas.
Jāpiebilst, ka cīņā par zeltu iesaistījās galvenokārt Dānijas un Polijas sportisti. Bija brīdis, ka poļi sāka izvirzīties vadībā, taču dāņi, kuri dominēja jau kopš pirmajiem braucieniem, uzvaru neatdeva, lai gan tā viņiem nenāca viegli. Tikai 19. braucienā, kad Patriks Hansens izcīnīja divus punktus, kļuva skaidrs, kura komanda kļūs par čempioni, jo dāņi vairs nebija aizsniedzami. Savukārt Latvijas spīdvejisti startēja savā līmenī. Lai gan pirmo braucienu sēriju rezultāti deva iespēju cīnīties par sudrabu, tomēr turpmākie starti treka saimniekus atmeta atpakaļ, taču ne tik stipri, lai nevarētu cīnīties par medaļām. Jau vairākus braucienus pirms fināla beigām bija skaidrs, ka Zviedrija vairs nespēs apsteigt Latviju.
Oļegs Mihailovs: „Komanda startēja diezgan nestabili – nulle, viens punkts, dažkārt cīnīties par augto vietu liedza motocikla regulējums. Arī man ne vienmēr izdevās pareizi noregulēt tehniku, taču viens sportists nevar izšķirt rezultātu, labi jāstartē visai komandai. Mums izdevās izcīnīt medaļas, jo visiem bija gan labi, gan slikti braucieni.”
Latvijas izlases menedžeris Vladimirs Ribņikovs: „Salīdzinot Latvijas un Zviedrijas iespējas spīdvejā, ar rezultātu esmu apmierināts. Te pat ir grūti salīdzināt. Zviedrijā ir divas līgas, tādējādi no divdesmit klubiem ir, ko izvēlēties. Mums visā Latvijā ir viens klubs, un tas, ka mēs cīnījāmies ar zviedriem un uzvarējām, ir labi, taču tika zaudēts ļoti daudz punktu, kurus nedrīkstēja zaudēt. Kaut vai startā zaudētais laiks, turklāt šādu kļūdu bija daudz. Pie tā ir jāstrādā un šīs nepilnības jālabo.
Bija jāizcīna vairāk punktu. Protams, iegūt otro vietu būtu grūti, taču vienu brīdi mēs bijām pietuvojušies poļiem. Varēja viņus panākt, taču tad sekoja vairākas kļūdas.
Sākumā ar dzinēju mocījās Trofimovs, pēc tam viss ritēja labi. Vienā braucienā uzvarēja Kurmis – tas bija negaidīti. Lieliski startēja Matjušonoks, kuram vēl tikai 16 gadi. Lai gan viņš vienreiz nokrita, tomēr nepieciešamos punktus savāca. Turklāt ir arī četrpadsmitgadīgi juniori, kuri drīzumā sāks sevi pieteikt.
Grūti pateikt, cik daudz palīdzēja savs treks. Tas ir standarta treks – sauss un ciets. Ja mēs būtu kaut kur Anglijā, kur treki ir smagi un „birstoši”, pie kādiem mēs neesam pieraduši, situācija, droši vien, būtu sliktāka, tāpēc var teikt, ka šī priekšrocība nav tik būtiska.”
Pilnu sacensību statistiku lasiet 4. septembra numurā.
