Lai mazās saimniecības un mazie pārtikas uzņēmumi attīstītos nākamos 20--30 gadus, jaunajiem lauksaimniekiem jāizglītojas, kā saimniekot ar 50--100 ha, pieredzes bagātajiem jādažādo nozares, tostarp jānodarbojas ar mājražošanu un jāattīsta pakalpojumu, loģistikas un tirdzniecības kooperācija. To atzina zinātniski praktiskā semināra „Mazo saimniecību un mazo pārtikas uzņēmumu loma Latgales reģiona attīstībā” dalībnieki.
Jādažādo nozares
Demenes pagasta jaunais zemnieks Romualds Veličko, kurš palīdz vecāku saimniecībā, pieļāva, ka lauksaimnieki attīstīs papildu nozares. Šobrīd viņa ģimenes saimniecībā ir 30 piena govis, augļu dārzs un graudaugu lauki. „Uzturēt tikai vienu nozari, piemēram, piena lopkopību, ir liels risks, lai arī par bioloģisko pienu saņemam lielāku naudu. Bet, dažādojot saimniekošanu, viena nozare balsta citu, ja tā nes zaudējumus, piemēram, laika apstākļu dēļ,” atzina Romualds.
Ūdrīšu pagasta z/s „Kurmīši” īpašnieks Ivars Geiba atzina, ka jaunajiem lauksaimniekiem jāmācās, kā saimniekot ar mazām zemes platībām, tāpat viņš optimistiski prognozēja, ka nākotnē attīstīsies arī kooperācija. To sekmēs dažādas valsts un ES atbalsta programmas, piemēram, nākamgad vairāki saimnieki varēs kooperēties finansējuma piesaistīšanā lauksaimniecības tehnikas iegādei.
Tāpat seminārā tika prezentēts Baltijas studiju centra pētnieciskais projekts SALSA, ko finansē Eiropas Komisija (EK), lai apkopotu ES dalībvalstu ieteikumus EK un Zemkopības ministrijai par prioritātēm un atbalsta veidiem tieši mazajiem lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem jaunajā finanšu plānošanas periodā 2020.--2027. gadā.
Centra pētnieks Emīls Ķīlis teica, ka pētījums balstās uz intervijām klātienē, kas bija organizētas 36 mazās zemnieku saimniecībās un 11 mazos uzņēmumos Latgalē. Jāpiebilst, ka mazā saimniecībā ir ne vairāk kā 5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai līdz 10 000 eiro lieli ieņēmumi gadā.
Pētnieki analizēja kartupeļu, graudu, piena un biškopības produktu ražotāju pienesumu ekonomikai, jo tie dominē Latgalē. Dažās saimniecībās produkciju ražo tikai pašpatēriņam vai pārdod to galvenokārt pārstrādes uzņēmumiem, vai arī dāvina vai realizē kā barteri (iemainīt ar kaimiņu). Tomēr 80% aptaujāto patērē pašu saražoto produkciju.
Pilnu rakstu lasiet 14. septembra numurā.
Komentāri