Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus un citu atbalsta finansējumu lauksaimnieki saņems arī jaunajā plānošanas periodā no 2021.-2027. gadam, taču viņiem tiks izvirzītas daudzas stingras prasības. To reģionālajā konferencē Ilūkstē 19. septembrī uzsvēra Zemkopības ministrijas vadošie speciālisti.
Uzmanības centrā - mazās saimniecības
Atklājot konferenci, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna uzsvēra, ka šodien zemkopībai ir liels valsts atbalsts, tā ir viena no stabilākajām jomām Latvijā.
Zemkopības ministrijas (ZM) Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa uzsvēra, ka ministrija operē ar provizoriskajām atbalsta summām, jo dalībvalstu ministru un Eiropas Komisijas amatpersonu diskusijas turpinās. Taču EK noteikusi, ka jaunā finanšu plānošanas perioda prioritātes būs pārtikas ražošana, paaudžu nomaiņa saimniecībās, taisnīgi ienākumi u.c. „EK plāno palielināt tiešos maksājumus valstīm, kuras no ES saņem atbalstu zem 90%. Latvijai tie varētu būt vidēji par 13% vairāk. Ja šobrīd latviešu lauksaimnieks saņem tiešos maksājumus 178 eiro/ha, tad līdz 2027. gadam plānots maksāt jau 220 eiro/ha,” teica P. R. Krieviņa.
Jau šobrīd EK pieprasa dalībvalstu valdībai kopā ar lauksaimniecības organizācijām izstrādāt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģisko plānu. Tas reglamentēs, kādiem mērķiem Latvija izlietos ES piešķirtos 3 miljardus eiro. Tikai sasniedzot visus mērķus, ES samaksās šo naudu. „Mērķi būs jāsasniedz lauksaimniekiem ar saviem projektiem, vides prasību ievērošanu utt. Turklāt EK plāno samazināt maksājumus lielajām saimniecībām, lai palielinātu tos mazajām saimniecībām. Neviens lielais lauksaimnieks Eiropā tiešajos maksājumos nesaņems vairāk par 100 000 eiro, lai gan viņam lielo platību dēļ pienāktos vairāk,” uzsvēra P. R. Krieviņa.
Savukārt Eiropas Lauksaimniecības lauku attīstībai fonda finansējums tiks paredzēts, pirmām kārtām, vides un klimata pasākumiem, zinātnieku un lauksaimnieku sadarbībai, lai varētu ražot jaunus produktus no lauksaimniecības izejvielām. Tāpat EK uzstāj, ka jāsamazina finansējums grantu programmām, savukārt jāpalielina kreditēšanas iespējas ar mazu procentu likmi, lai nauda radītu naudu.
Runājot par vides prasību nosacījumiem, 40% no 3 miljardiem eiro tiks ieguldīti vides un klimata pasākumos jeb „zaļajā arhitektūrā” (jauns EK termins), tostarp, amonjaka emisiju, ko rada galvenokārt lopkopība, samazināšanai.
Tāpat plānotas jaunas pastiprinātas prasības tiešo maksājumu saņemšanai. Proti, pilnā augu maiņa būs obligāta visiem lauksaimniekiem, tāpat nedrīkstēs apart zālājus NATURE 2000 teritorijās.
Zemes īpašnieki, kuri apsaimnieko palienes pļavas „Dvietes palienē”, iestarpināja, ka plūdu apdraudētās platības prasa papildu ieguldījumus, kurus ES nesedz. „Mēs vēl diskutējam, kādam jābūt atbalstam palienu pļavu īpašniekiem. Valsts nevar 100% kompensēt visus īpašnieku ieguldījumus tādās teritorijās. Tāpēc lauksaimniekiem jādomā, kā šādus īpašumus apdrošināt,” atbildēja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.
Pilnu rakstu lasiet 28. septembra numurā.
