Interneta meklētājā ierakstot „Daugavpils zirgu sporta cienītāju bērnu klubs”, tas uzrāda vien pāris atsauces ar līdzīgiem vārdiem. Nekas nav pieejams, arī meklējot „Izjādes ar zirgiem”, „Braucieni pajūgos” utt.
Tūrisma informācijas centra mājas lapā sadaļā „Ģimenēm ar bērniem” tiek piedāvāti 40 dažādi brīvā laika pavadīšanas veidi pilsētā un ārpus tās, taču Daugavpilī vienīgā zirgu sporta cienītāju kluba nav arī šeit. Tas minēts vien garā sporta klubu sarakstā pašvaldības mājas lapā, turklāt informācija ir novecojusi.
Kluba tapšanas pamatā – entuziasms
„Zirgu sporta cienītāju bērnu klubs” Daugavpilī pastāv jau 16 gadus. Jau gadu to vada 24 gadus vecā Veronika Gluhovata – viņas vadībā ir audzis kluba apmeklētāju skaits, turklāt Veronikai ir lieli nākotnes plāni.
Klubu nodibināja Josifs Oļehno – entuziasts, kurš visu mūžu aizrāvās ar zirgiem. Aizgājis pensijā, viņš 2002. gadā vērsās toreizējā logopēdiskajā skolā Stropos un lūdza piešķirt telpas stallim un manēžai. J. Oļehno iegādājās zirgus par savu naudu. Arī tagad daudzi daugavpilieši atceras, kā šeit vizinājušies zirga mugurā, veduši šurp savus bērnus un mazbērnus. Par simbolisku summu gan pieaugušie, gan bērni guva milzumdaudz pozitīvu emociju, kāds nopietni trenējās, apgūstot jātnieku sporta ābeci.
Kad skolā sāka īstenot modernizācijas projektu, vecos koka staļļus nojauca un klubam piedāvāja pārcelties uz Mežciemu. Josifs, kurš pašlaik strādā klubā par sargu, pastāstīja, ka Mežciemā patika gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, jo šeit zirgiem un izjādēm ir vairāk vietas, visapkārt skaists mežs. Stallis atrodas bijušās Mežciema profesionālās skolas teritorijā. Diemžēl tagad vecās skolas ēkas plašajās telpās dzirdama vien atbalss, bet koka grīdas čīkstina reto apmeklētāju soļi. Veronika sagaida viesus mazā istabiņā, kur iekurta senlaicīga krāsns. Darba dienās šeit ir mazāk apmeklētāju – bērni ir skolā, tāpēc lielākā slodze ir brīvdienās.
Veronikai zirgi patīk kopš bērnības, taču nopietni ar tiem nodarboties viņa sāka astoņpadsmit gadu vecumā Stropos. Savulaik Veronika bija aizbraukusi peļņā uz ārzemēm, bet drīz vien atgriezās, jo gribēja dzīvot dzimtajā pilsētā. Pirms trim gadiem viņa absolvēja dizaina un mākslas vidusskolu Saules skola. Kad Veronikai piedāvāja vadīt klubu, viņa ar prieku piekrita.
Bērniem un pieaugušajiem
Veronika stāsta, ka viņas audzēkņi galvenokārt ir bērni. Daži brauc regulāri, taču rudenī tas ir iespējams tikai brīvdienās. Kad diena ir gara, var paspēt atbraukt un patrenēties pēc skolas. Kāds, vienreiz atbraucis, pēc tam pazūd, dažkārt arī tāpēc, ka uz Mežciemu jābrauc ar diviem transporta veidiem.
Pilnu rakstu lasiet 16. oktobra numurā.
