Brīvības pieminekļa atveids kokā, Bārtas tautas tērpi, mazs sarkanbaltsarkans karogs, sacietējusi maize. Šie un citi eksponāti apskatāmi izstādē „Es (arī) esmu latvietis”, kas durvis vēra 12. oktobrī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.
Uz lielām planšetēm ir izvietota informācija par Latvijas zemi, simboliem, svētkiem, vārdu sakot -- tiem elementiem, kuri latviešus visā pasaulē vieno, nevis šķeļ. Savukārt eksponāti ir Argentīnas, Brazīlijas, Amerikas un citu valstu latviešu dāvināti vai aizdoti izstādes rīkotājiem -- muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” ļaudīm.
Pieminētais Brīvības pieminekļa atveids kokā ir Bostonas „Daugavas vanagu” apvienības dāvinājums. To izgriezis un salīmējis apvienības biedrs, dekorators Alfrēds Karitons (1903--1987) kā dekoru dažādiem latviešu pasākumiem. Turpat izstādīta lupatu lelle, kuru uzšuvusi un ietērpusi Bārtas tautas tērpā Zelma Elvīra Zidare (1912--1997) bēgļu nometnē Lībekā Vācijā 1948./49. gadā kā rotaļlietu meitiņa Andai. Meitenei gan lelle šķitusi īpaši krāšņa, tāpēc viņa to saudzējusi, bet ikdienā spēlējusies ar papīra lellēm.
„Mēs gribējām izstādē parādīt vienojošo latviešiem, kuri ir ļoti dažādi un dzīvo ļoti atšķirīgās valstīs. Izņēmums ir reliģiskā identitāte Brazīlijas latviešiem un 18. novembra nesvinēšana Krievijas latviešu kopienās, jo viņu senči Latviju bija pametuši 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Latvijas valsts vēl nebija nodibināta. Es ceru, ka šī izstāde iedvesmos daudznacionālās Daugavpils iedzīvotājus padomāt par savu identitāti,” teica muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” pārstāve, LU profesore Baiba Bela.
Izstāde „Es (arī) esmu latvietis” darbosies līdz 2019. gada martam.
