Kārtējais „Lavkas” pasākums norisinājās cietoksnī, mākslas galerijā „Baltais zirgs”, un bija veltīts brīvības tēmai. Jāteic, ka šī tēma ir viena no galvenajām ik reizi, jo visi dalībnieki, kuri izdomājuši kādu savu veiksmīgu projektu vai guvuši sasniegumus, savulaik ir riskējuši un pametuši ierasto komforta zonu.
Rīcības un domāšanas brīvība, sava mērķa sasniegšanas līdzekļu un veida izvēles brīvība – vai mēs vienmēr varam atļauties šādu greznību? „Lavkas” dalībnieki uzskata, ka tas ir iespējams, tikai nevajag baidīties, ja ceļā būs ne mazums aizslēgtu durvju un „grābekļu”. Turklāt, lai taptu veiksmes stāsts, ir jābūt mazliet neprātīgam. Indras Laimes muzeja vadītāja Ilona Kangizere uzsvēra, ka tā izveides atskaites punkts bija tieši „neprātīga” ideja. Savulaik Indra bija progresīvs ciems, tā infrastruktūras attīstībā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Taču luterāņu baznīca tā arī neieguva tai pienākošos saturu. Kad aktīvām ciema iedzīvotājām ienāca prātā doma luterāņu baznīcā ierīkot Laimes muzeju, Krāslavas novada pašvaldībā šī ideja guva vienbalsīgu atbalstu un projekts saņēma ES līdzekļus. „Jo neprātīgāka ideja, jo labāk, īpaši nomalei,” saka Ilona, kurš kopš muzeja atklāšanas 2018. gada jūnija beigās jau sarīkojusi šeit ekskursijas 2000 apmeklētāju. Informācija par muzeju strauji izplatījās ārpus Latvijas, un tagad radošajai komandai jādomā, kā to pilnveidot. Jāierīko apkure, jāpadomā par ēdināšanu un citām ērtībām, ko piedāvāt viesiem, kuri atbraukuši pēc laimes. „Laime – tas ir viss, - makšķerēšana, bērni, mīļotā cilvēka smaids. Taču tā ir jānopelna, kārtīga jāpastrādā, jo ne velti muzeja vidū novietots arkls.,” saka Ilona.
Pastāstīt par brīvību Baltkrievijā atbrauca kreatīvā „OK16” komanda. Nosaukums cēlies no vietas adreses „Oktobra iela 16”. Bijušās darbgaldu rūpnīcas milzīgos cehus netālu no Minskas centra domubiedru komanda pārveidoja kultūrtelpā, kur tagad zem viena jumta strādā mākslinieki, aktieri, mūziķi, rakstnieki un citu radošu jomu pārstāvji. „Kultūras republikas” telpas ir ļoti pieprasītas, notikumu kalendārs (grāmatu prezentācijas, diskusijas, koncerti, izrādes, izstādes u.c.) ir sastādīts vairākiem mēnešiem uz priekšu.
„OK16” dibinātājs un direktors Georgijs Zaborskis pastāstīja, ka viņš, būdams pēc profesijas arhitekts, jau kopš bērnības sapņojis pārveidot šo ielu. „Belgazprombank”, kur strādā Georgijs, nopirka no valsts 6000 kvadrātmetru telpu, taču pašlaik ir apgūti tikai 1000 kv. m. Organizācijā apvienojušies Minskas jaunieši un aicina sadarboties visus domubiedrus. Georgija vietnieks Sergejs Ščemeļovs uzsvēra, ka viņiem ir izdevies sagraut hierarhiju, - pie viņiem var nākt visi, nesaskaroties ar birokrātiskiem šķēršļiem un neatkarīgi no sociālā statusa. Uz „OK16” atnāca Valērija Hripača, neatkarīga horeogrāfe. Kādu dienu viņa saprata, ka vairs nevēlas būt biroja „pele”. Valērija vienmēr ir gribējusi dejot, viņa pameta visu un organizēja savu grupu. „OK16” telpās kolektīvs mēģināja, veidoja savu deju izrādi, kura tagad kļuvusi par Baltkrievijas Valsts teātra repertuāra daļu.
„Lavkas” apmeklētāji varēja nobaudīt augļu kokteiļus, kurus piedāvāja Daugavpilī vienīgā interneta kafejnīca. To izveidojuši jaunie un drosmīgie Kristīne, Laura un Artūrs, kuri ir noskaņojušies virzīties tikai uz priekšu.
