Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības kārtējā sēdē, kura notika Daugavpilī, tika apspriestas aktuālākās problēmas saistībā ar dažu valsts iestāžu ierēdņu darba apstākļiem, atalgojumu utt.
Aizdomas un darba apstākļi
Sēdē tika izskatīts jautājums par tiesībsargājošo iestāžu attieksmi pret muitas darbiniekiem. Kā piemērs tika minēts muitnieku un pat viņu ģimenes locekļu arests tikai uz aizdomu pamata. Tajā pat laikā darba apstākļi muitā, jo īpaši Latgalē, absolūti netiek nodrošināti, - informācija liecina, ka daži muitas punkti ir „neapkurināms šķūnis ar pelējumu, cauri grīdu un jumtu”.
Arodbiedrības valdes priekšsēdētāja palīgs juridiskajos jautājumos Ēriks Pūle pastāstīja par muitas darbinieki rīkoto piketu. Savā brīdinājuma piketā pie Ministru kabineta muitnieki pieprasīja piešķirt tiesības doties izdienas pensijā no 50 gadu vecuma, tāpat kā tas ir Valsts policijas un robežsardzes darbiniekiem. Jāpiebilst, ka šī pensija muitniekiem tiek solīta jau aptuveni divdesmit gadus. Ē. Pūle atzīmēja, ka protesta akcija notika, tieši pateicoties muitas darbiniekiem, kuri strādā Latgalē. Piketā kurā piedalījās 50 cilvēki, viņi bija vairākumā.
Arodbiedrības locekļi atzīmēja, ka tamlīdzīgas akcijas ir nepieciešamas, tās liek ministrijām „sapurināties un kustēties”. Arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons nav galēju pasākumu – streiku vai citu protestu veidu – piekritējs. „Es uzskatu, ka arodbiedrības noteiktie mērķi jāsasniedz sarunu ceļā,” viņš teica, „un šādā veidā arodbiedrība ir guvusi rezultātus.” Piemēram, sarunās tika panākta vienošanās, ka situācijā, kad valsts sektora darbinieku skaits visā Latvijā tiek samazināts par 6%, darbiniekus nevis atlaiž, bet piedāvā viņiem citas vakances.
Neizpildīto solījumu sekas
Arodbiedrības pārstāvji iztirzāja sociālo darbinieku darba apmaksas jautājumu, jo pastāvīgi izskan solījumi palielināt atalgojumu, bet tas netiek darīts. A. Jirgensons teica, ka sociālo darbinieku atalgojums Latvijā ir viszemākais Eiropā, un šajā jautājumā viņi guva Eiropas atbalstu, - arodbiedrība saņēma 20 atbalsta vēstules no dažādām Eiropas arodorganizācijām. Jāatzīmē, ka pirms nesenajām vēlēšanām politiķi solīja palielināt sociālo darbinieku algas par aptuveni 100 eiro pēc 2019. gada 1. janvāra. Taču tas bija pirmsvēlēšanu solījums, tāpēc tam ir grūti noticēt. Neskatoties uz to, ka arodbiedrība visu cenšas panākt sarunu ceļā, ja Ministru kabinets neizrādīs pretimnākšanu, būs jārīkojas striktāk. A. Jirgensons uzsvēra, ka sociālo darbinieku streiks ir ļoti nevēlams un tam var būt smagas sekas. Ja viņi streikos dienu vai arī tikai dažas stundas, tas nopietni ietekmēs cilvēkus, kuri atkarīgi no sociālajiem darbiniekiem.
A. Jirgensons uzsvēra, ka Latgalē arodbiedrība strādā aktīvi. Valsts ieņēmumu dienests un muita ir lielākās organizācijas Latgalē, kuras ir arodbiedrībā, taču Daugavpils pašvaldības Sociālais dienesta un uzņēmuma „Daugavpils satiksme” darbinieki iestājas arodbiedrībā un aktīvi piedalās tās darbā.
