Aptuveni 200 tūrisma nozares pārstāvji Latgalē uzskata, ka aizvadītā sezona bijusi veiksmīga, - siltā vasara un rudens veicināja tūristu pieplūdumu un iedvesmoja jaunām idejām.
Dārgais prieks
Ikgadējā tūrisma konferencē piedalījās visa reģiona tūrisma informācijas centru speciālisti, viesnīcu un viesu namu, tūrisma objektu īpašnieki. Tika apspriesti aktuālākie jautājumi – tūristu, kuri ierodas Latgalē un Latvijā, prioritātes, viesu apkalpošanas kvalitātes līmenis, piedāvājamo pakalpojumu daudzveidība un daudz kas cits. Forumā tika pasniegtas balvas sešās nominācijās, suminot „Labākos Latgales tūrismā 2018”. Balvas izgatavoja Višķu pagasta amatnieks Valdis Grebežs.
Tūrisma bizness Latvijā, tāpat kā visas citas nozares, ir cieši saistīts ar valsts ekonomiku, tās nodokļu politiku, energonesēju cenām utt. Vadoties pēc tūristu skaita, neatkarīgi no tā, vai viņi atbraukuši no Latvijas vai citas valsts, viesnīcu saimnieki, kuri viņus uzņem, izdara secinājumus, kā viņiem dzīvot un attīstīties tālāk. „Iespējams, drīzumā brauciens uz Latgali – reģionu ar lielu potenciālu tūristu piesaistē, izmaksās dārgāk, nekā lidojums uz Eiropas valsti, jo tiek solīts straujš degvielas cenu pieaugums,” savas bažas pauda Latgales tūrisma asociācijas „Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Līga Kondrāte. Šādas prognozes nebūt nav nepamatotas, bet strādāt ar zaudējumiem nevēlas neviens. Taču pagaidām Latgalē tiek atvērtas aizvien jaunas naktsmītnes un atklāti jauni interesanti objekti.
Latvijas iedzīvotāji daudz ceļo
Šogad aktīvās tūrisma sezonas laikā Latgali apmeklēja 1,5 miljons tūristu (tie, kuri ir saskaitīti), tostarp vairāk nekā 20% - ārzemnieki, pārējie – tūristi no Latvijas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, naktsmītnēs apmetās par 24% vairāk ārzemnieku un par 15% vairāk „savu” tūristu. Ceļotāju skaits no Lietuvas pieaudzis par 50%, no Vācijas – par 15%, no Polijas – par 60%. Turklāt Aglonā fiksēts nebijis skaitlis – Polijas tūristu skaita pieaugums šeit ir 150%, acīmredzot, tas saistīts ar Romas pāvesta Franciska vizīti. Visbiežāk ārvalstu tūristi ceļo ar kemperiem, velosipēdiem un motocikliem. Kopumā ārzemnieki uzturas Latgalē 2—5 dienas, diennaktī iztērējot aptuveni 90 eiro, savukārt vietējie tūristi ceļo 1-3 dienas un tērē aptuveni 40 eiro dienā.
Svarīgs ir arī jauninājums transporta infrastruktūrā – vilciens Daugavpils—Viļņa veicinājis ne tikai Lietuvas, bet arī citu valstu tūristu skaita pieaugumu.
Aizvien vairāk ir tūristu, kuri ceļo, lai izmantotu aktīvās atpūtas iespējas, – veloekskursijas, braucieni laivās, izjādes ar zirgiem, pastaigas pa dabas takām kļūst aizvien populārākas. Piemēram, pateicoties šopavasar atklātajam velomaršrutam Nr. 35 „Daugavas loki”, velotūristu skaits Krāslavas novadā trīskāršojies.
Vēl viena, ļoti svarīga tūristu pievilināšanas „ēsma” ir masu pasākumi, koncerti, izstādes, taču par tām jābūt informācijai jau labu laiku pirms konkrētā pasākuma.
Tūristiem, kuri ceļo patstāvīgi, turklāt viņi ir vairākumā, patīk komforts un ērtības, viņi bieži interesējas par pieczvaigžņu viesnīcām, kuru Latgalē nav, kā arī par divvietīgiem numuriem labās viesnīcās skaistā vietā.
Tūristu plūsmas pieaugumu būtiski ietekmē atsauksmes sociālajos tīklos, kuras publicē tie, kuri jau ir pabijuši konkrētās vietās. Ļoti efektīva reklāma ir tā vai cita objekta fotogrāfija un īss apraksts, saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Sociālajos tīklos vairākās valodās veiksmīgi darbojas kampaņa „Atklāj Latviju no jauna”, Latvijas iedzīvotāji to aktīvi izmanto, ievietojot fotogrāfijas no saviem braucieniem pa valsti.
Pilnu rakstu lasiet 16. novembra numurā.
