Mazāku vai lielāku klūgu groziņu var atrast teju vai katra latvieša mājā. Šo izstrādājumu izgatavošana, it īpaši klūgu apstrāde, ir laikietilpīgs process. Anita Drozdova tam ir atradusi alternatīvu – viņa izmanto nevis klūgas, bet trubiņas, ko satin no avīžu sloksnēm. Rezultātā top gan grozi sīpoliem, gan gultiņas jaundzimušajiem.
Vienam grozam - 200 trubiņas
Šobrīd Anitai ir īpaši darbīgs laiks, jo līdz Ziemassvētkiem jāspēj nopīt 40 groziņi. Tas ir līdz šim lielākais pasūtījums. Interesanti, ka groziņi ir spilgti salātzaļā tonī. “Šīs trubiņas tinu tikai no divu veidu avīzēm,” Anita norāda uz galdu, kur trubiņas sakrautas vienādās kaudzītēs. Zaļās avīzes esot divu vietējo veikalu reklāmas bukleti, tos palīdz sagādāt gan tuvinieki, gan kaimiņi, gan Dubnas pastniece, kas zina, ka Anitas mājas pastkastītē var mest vairākas reklāmas avīzes.
Lai nopītu nelielu grozu, jāsatin apmēram 200 trubiņas. Vispirms avīze tiek sadalīta sloksnēs, tad, izmantojot nedaudz šķidrās līmes, sloksnes tiek tītas uz adatas, ko pēc tam no gatavās trubiņas izņem. Pirms pīšanas trupiņām jāapkalst, bet ne pilnībā – trubiņām jābūt mīkstām un vijīgām. Pirmajā grozu darināšanas posmā, trubiņu pīšanā, Anitai izdevies ieinteresēt arī brāli. Tas ir monotons, bet viegls darbs, ko, tāpat kā citus rokdarbus, var veikt, piemēram, pēc darba dienas atpūšoties dīvānā pie televizora. Trubiņu izgatavošanas paņēmienu viņa apguva, skatoties „Youtube” video. Arī pīšanas tehnikas viņa noskatījusies internetā, taču tās bijis tikai jāatsauc atmiņā, jo pirms vairākiem gadiem speciālos kursos viņa apguvusi klūgu grozu pīšanas prasmi. Anita iecienījusi liela izmēra grozus, nevis smalkos pinumus. Visapjomīgākais roku darbs viena objekta izgatavošanā līdz šim ieguldīts, nopinot gultiņu jaundzimušajam.
Iemācīties satīt arī suši
Grozu pīšanai no avīzēm Anita pievērsās, dzīvojot ārzemēs. Pēc sešiem Anglijā pavadītiem gadiem savās ģimenes mājās Daugavpils novada Dubnā viņa atgriezās šī gada aprīlī. Toreiz ārzemēs dzīvoja visi četri viņas bērni (trīs Īrijā, viens Anglijā). „Man Latvijā bija darbs, vienkārši braucu atvaļinājuma laikā pie viņiem ciemos,” Anita stāsta, ka vienā no šīm ciemošanās reizēm dēls ierosinājis izveidot mammai CV. „Smejos - man taču nebija nekādu angļu valodas zināšanu!” Tāpēc liels bijis izbrīns, kad uz jauno darba vietu Anglijā viņu aicināja jau pēc četrām dienām. Tas izrādījās Taizemes un Japānas virtuves restorāns, kas arī kļuva par pirmo un vienīgo Anitas darba vietu Anglijā. Ēdināšanas nozarē Anita pirms tam strādāja arī Latvijā, bet, atšķirībā no darba Daugavpilī, Anglijā viņas darba diena bija daudz īsāka, un, protams, alga vairākas reizes lielāka. Tāpat vairāk nekā 20 gadus Anita māsai palīdzējusi klāt kāzu un bēru galdus, nopelnot godu saimnieces titulu.
Pilnu rakstu lasiet 23. novembra numurā.
