Iestājies auksts laiks, dienas kļuvušas īsākas, bet naktis – garākas, un izbadējušos klaiņojošu suņu bari dodas „medībās”. Šī problēma jau sen satrauc dažu Daugavpils novada pagastu iedzīvotājus, turklāt katrs cīnās ar to pa savam, spēku un iespēju robežās.
Pagājušā gada novembrī par klaiņojošo suņu problēmu „Latgales Laikam” pastāstīja Biķernieku pagasta iedzīvotāji. Toreiz šīs problēmas risināšanai bija vairāki šķēršļi, viens no tiem – diennakts tumšajā laikā, kad suņi barības meklējumos sarodas ciemā, dzīvniekus nav iespējams noķert. Pagasta vadība lūdza atrisināt šo jautājumu vietējos medniekus, policiju, mežniecību, taču visur atbildēja, ka tas neietilpst viņu kompetencē. Speciālais dzīvnieku ķeršanas dienests un dzīvnieku patversme „Otrā māja” strādā tikai dienā, tāpēc neko daudz nespēj līdzēt.
Jāatzīmē, ka nav runa par mājdzīvniekiem, kuri ir noklīduši vai apmaldījušies, bet par savvaļas baru, kurš apdraud gan citus dzīvniekus, gan cilvēkus. Šie bari pārsvarā uzbrūk vājākiem vai bezpalīdzīgiem dzīvniekiem, piemēram, piesietiem suņiem, lopiem ganībās, teļiem utt.
Biķernieku pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Daņilova atzīmēja, ka pašlaik problēma ir gandrīz atrisināta – pagasts noslēdzis līgumu ar mednieku, kurš jebkurā diennakts laikā, kad viņiem tiek piezvanīts, atbrauc un noķer dzīvnieku. Pagasta iedzīvotāji ir par to informēti, lai viņi naktīs neatstātu nepieskatītus savus suņus. Taču radusies cita problēma – cilvēki, pat tie, kuri cietuši no suņu bara uzbrukuma, žēlo tos un humānu apsvērumu vadīti nereaģē un nezvana. Savukārt daži pagastu iedzīvotāju sāk šādus suņus barot, tādējādi apdraudot sevi.
Citu pagastu pārstāvji atzīmēja, ka pie viņiem nav suņu baru, bet, ja tāds uzrodas, jautājums tiek risināts. Piemēram, Višķu pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Jānis Proms, stāsta, ka šādu problēmu risināšanai pagasts lūdz patversmes „Otrā māja” palīdzību, un līdz šim sadarbība ar to bijusi gana veiksmīga. Klaiņojošo suņu skaits visbiežāk palielinās pavasarī, kad piedzimst kucēni, vai rudenī – tie ir vasarnīcu sezonas „augļi”. Taču visos pagastos ir cita problēma – īpašnieki palaiž savus mīluļus naktī paskraidīties. „Šajā gadījumā mēs strādājam ar suņu saimniekiem, runājam utt..” stāsta Salienas pagasta padomes priekšsēdētājs Rišards Jermaļonoks.
Daugavpils dzīvnieku patversmes vadītāja Oksana Bondare atzīmēja, ka pilsētā suņu baru problēma nav tik aktuāla. Ja tie kaut kur arī ir, tie nerada draudus, jo pilsētā, atšķirībā no laukiem, suņiem ir vairāk iespēju atrast barību, piemēram, pie atkritumu konteineriem, un tad viņi vairs nav tik bīstami, kā izbadējies suņu bars kaut kur laukos.
