Pēc tam, kad daudzās Latvijas pašvaldībās tika paaugstināta nekustamā nodokļa likme (no 1,5 līdz 3% no kadastrālās vērtības) degradētām ēkām un teritorijām, daži novārtā pamesto dzīvojamo ēku un rūpniecības objektu īpašnieki nolēma tās sakārtot vai pārdot. Taču pagaidām tas vēl nenotiek masveidā.
Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Igors Prelatovs apgalvo, ka pozitīva tendence šajā ziņā iezīmējās jau 2017. gadā. Savukārt šogad svarīga loma bija ne tikai nodokļa palielinājumam, bet arī speciālas darba grupas izveidei, kura bija atbildīga par novārtā pamestajām ēkām Daugavpilī. Šie pašvaldības objekti, tostarp vēsturiskie, tika rūpīgi izpētīti, sniegtas rekomendācijas to pārdošanai, izīrēšanai, konservācijai vai iespējamai atjaunošanai. Vienlaikus notiek darbs ar privātpersonām un juridiskām personām, kurām pieder ēkas, kas bojā pilsētas ainavu. Personas, kuras nolēmušas vēsturiskās būves savest kārtībā, saņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Protams, ne jau visiem ir brīvi līdzekļi šo darbu veikšanai.
Objekti tiek sakārtoti sadarbībā ar pašvaldības policiju un Pilsētplānošanas un būvniecības departamentu, kurš sniedz norādījumus, kādi darbi veicami. Tādējādi ne tikai tiek ietaupīta nauda, maksājot mazāku nekustamā īpašuma nodokli, arī pilsētnieki, kuri dzīvo degradēto ēku tuvumā, tiek radīta drošāka vide.
Visaktīvāk pašlaik rīkojas komersanti, kuru teritorijā atrodas grausti. Lielo platību dēļ paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis ievērojami patukšo maciņu. Viņi saprot, ka ir daudz izdevīgāk iztērēt naudu ēku nojaukšanai, nekā arī turpmāk maksāt paaugstināto nodokli. Piemēram, šādu lēmumu pieņēma bijušās Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas īpašnieki. Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis informēja, ka tāpat var rīkoties arī pievadķēžu rūpnīcas akcionāri. Viņi vēlas veikt sava neizmantojamā nekustamā īpašuma pārcenošanu, lai vēlāk to iekonservētu vai nojauktu.
J. Dukšinskis atzīst, ka pat pašvaldības bilancē ir ēkas, kuras uzskatāmas par pamestām, tām ir jāaiznaglo logi, durvis, kā arī jāveic citi darbi. Taču šajā ziņā dome, pirmām kārtām, domā par to, lai ēkā nebūtu iespējams iekļūt, nevis par tās estētisko izskatu.
Runājot par privātpersonām, pilsētas vadība atzīmē, ka pagaidām cilvēki masveidā nevēršas pašvaldībā, lai ieviestu kārtību uz savas zemes. Turklāt šādu jautājumu risināšanai pašvaldībā tagad ir ieviests amats – vidi degradējošu ēku būvinženieris (tālrunis 65407787).
