No jaunā gada Latvijas pašvaldībās notiks virkne izmaiņu, kas attieksies uz nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokli. Viens no ievērojamākajiem būs nodokļa pieaugums degradētajām teritorijām un pamestajiem objektiem – līdz 3% no kadastrālās vērtības. Malā nepaliks arī Daugavpils novads.
Avīze „Latgales Laiks” jautāja novada domei par vairākām ēkām, kuras bojā apdzīvoto vietu ainavu, - tas ir bijušais lauku klubs Kalupē (Lielajā ielā 29), divstāvu māja Nīcgalē (Daugavas ielā 9) un nepabeigta piecstāvu ēka Kalkūnos (Kalkūnes ielā 22). Šīs celtnes ne tikai rada nomācošu iespaidu, bet arī apdraud bērnu un pusaudžu drošību. Īpaši aktuāli tas ir Kalupē, jo tur kluba ēka, kuras sienas ir avārijas stāvoklī, atrodas tieši pie skolas.
Daugavpils novada domes Finanšu pārvaldes Budžeta nodaļas vadītājs Jānis Vanags informēja, ka ēkas Kalupē un Nīcgalē, kuras pieder privātpersonām, pagaidām nojaukt vai iekonservēt neviens netaisās, - šāda informācija no īpašniekiem nav saņemta. Savukārt piecstāvu māja Kalkūnos, kas atrodas pašvaldības īpašumā, tiks pārdota. Pašvaldības speciālisti cer vienoties ar pircēju par ēkas nojaukšanu pēc iegādes. Būtībā tas būs priekšlikums veikt demontāžu tālākai būvmateriālu pārdošanai. Nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas iespējamā vērtība tiks noteikta janvārī – tas jau ir paredzēts pašvaldības budžeta plānā nākamajam gadam.
Kad citās Latvijas pilsētās jau tiek nojauktas pamestās ēkas un sakārtota teritorija, Daugavpils un Daugavpils novads pagaidām nevar ar to lepoties. Izņēmums ir tikai komersanti, kuriem pieder lielas neizmantotas teritorijas blakus komercobjektiem (bijusī Ķīmiskās šķiedras rūpnīca, pievadķēžu rūpnīca u.c.). Iespējams, privātīpašnieki mainīs savu nostāju pēc tam, kad tiks apmaksāti pirmie rēķini ar paaugstinātu nodokļa likmi. Visgrūtāk šajos jaunajos apstākļos būs tiem, kam pieder vēsturisks nekustamais īpašums, kuru nevar vienkārši nojaukt. Daugavpils novadā ar šo problēmu saskarsies bijušo vācu un poļu muižu īpašnieki.
