Vismaz 1-2 reizes gadā Latvijā notiek ugunsgrēki, kur vainojama gāzes balona eksplozija vai gāzes noplūde. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Dmitrijs Karpovs atgādina, ka, sajūtot dabas gāzes smaku (tā ir vieglāka par gaisu un koncentrējas telpas augšējā daļā, dabīgā ventilācijas sistēma ir ierīkota tā, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā telpa tiktu izvedināta caur dabīgās ventilācijas kanālu, kuru ievads atrodas telpas augšējā daļā pie griestiem), jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem, gāzes dienestam un uzreiz jāpamet telpas. Tāpat vēlams informēt par to arī kaimiņus.
„Dabas gāzes noplūdi nevar nepamanīt asās smakas dēļ. Ja cilvēks sajūt šo smaku, nekādā gadījumā nedrīkst slēgt gaismu, aizdedzināt sērkociņu vai cigareti, lietot elektriskās cigaretes, gāzes pistoli. Viena dzirkstele, kas radusies elektrības slēdzī vai spuldzītē, vai sērkociņa galā, var radīt lielu nelaimi,” skaidro D. Karpovs.
Likumdošana nav noteikusi, kādas gāzes plītis ir vai nav drošas, turpina Dmitrijs, piebilstot, ka katrai sadzīves iekārtai, tostarp gāzes plītij, ir lietošanas instrukcija, kura jāizlasa pirms iekārtas lietošanas, nevis tad, kad radusies problēma. Savukārt propāna gāzes balonu lietotājiem viņš atgādina, ka, lai gan baloni ir pārbaudīti, tātad droši, tomēr jākonsultējas ar piegādātāju par to lietošanu un rīcību, ja balons ir bojāts.
Ja ir dabīgā ventilācija (nav pievienotas mehāniskās ventilācijas iekārtas, kas traucē dabisku gaisa apmaiņu), dabas gāze noplūstot, tā pazudīs ventilācijas šahtā, nevis sakoncentrēsies dzīvoklī, teic Dmitrijs, atgādinādamas, ka no šī gada 1. janvāra daudzīvokļu objektos telpās, kur atrodas gāzes iekārta (plīts), jānodrošina dabiska ventilāciju.
Kā nodrošināt ugunsdrošību dzīvoklī vai privātajā mājā, - jautājiet VUGD amatpersonām, proti, rakstiet, zvaniet vai nāciet uz tuvāko daļu vai posteni, uzsver D. Karpovs, novēlēdams lasītājiem ugunsdrošu gadu.
