„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. decembris
Ceturtdiena
Dainuvīte, Gija, Megija
+5.5 °C
apmācies

Aicina „neapēst zemeslodi”

pixabay.com

Neēst gaļu trīs reizes nedēļā, janvārī pāriet uz veģetāru uzturu vai mēneša garumā ēst vegāniski – uzsākt gadu, izvirzot kādu no šiem izaicinājumus, iesaka tīmekļa vietnes  www.neapedzemeslodi.lv veidotāji un atbalstītāji.

Izaicinājumu „Neapēd zemeslodi” rīko dzīvnieku un vides aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”. Pieteikšanās izaicinājumam norit vietnē www.neapedzemeslodi.lv un tā dalībnieki janvārī ik dienu saņems e-pastā gardu un pilnvērtīgu augu ēdienu receptes, praktiskus padomus personīgās ekoloģiskās pēdas mazināšanai un izglītojošu informāciju par vides aizsardzību. Līdz Ziemassvētkiem izaicinājumam bija pieteikušies vairāk nekā 1000 dalībnieki.

Kampaņai pievienojušies arī sabiedrībā pazīstami cilvēki – Dagmāra Legante, Dace Rukšāne, Anete Krasovska un grupa “Singapūras Satīns” – pievēršot Latvijas sabiedrības uzmanību aizvien pieaugošajām vides problēmām. TV personība Dagmāra Legante saka: ”Pēdējos gados mēs esam liecinieki klimata pārmaiņām. Šīs pārmaiņas mums šķiet tik tālas un milzīgas, ka liekas: “Ko tad es, mazais cilvēks, varu darīt lietas labā? Bet patiesībā ir kāda lieta, ko mēs katrs varam darīt savās mājā, savā ģimenē. Samazinot dzīvnieku valsts produktu patēriņu, tu tiešā veidā palīdzi planētai!””

Šogad žurnālā “Science” publicētajā pētījumā secināts, ka industriālā lopkopība ir viena no visvairāk dabu degradējošajām industrijām, kas rada tādas vides problēmas kā globālo sasilšanu, saldūdens piesārņojumu, lietusmežu izciršanu, savvaļas sugu masveida izmiršanu u.c. Pasaules Dabas Fonds norāda, ka tā ir lielā mērā atbildīga arī par Baltijas jūras piesārņojumu. Jau 2010. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) izdeva ziņojumu, ka, augot pasaules iedzīvotāju skaitam un izsīkstot dabas resursiem, ir nepieciešama globāla pāreja uz augu valsts uzturu.

Grūbu–dārzeņu sautējums

150 g grūbu, tomāts, burkāns, neliels cukīni, sīpols, 5 saulē kaltētu tomātu pusītes, 100 ml saldā krējuma, 50 g cietā siera, ķiploka daiviņa, 1 tējk. malta paprikas pulvera, ⅓ tējk. maltu melno piparu, 3 ēdamk. augu eļļas, ½–⅔ tējkarotes sāls

Tomātu sagriež kubiņos, paprikai izņem sēklotni un sagriež strēmelēs, burkānu nomizo un smalki sagriež. Sīpolu nomizo un sakapā. Saulē kaltētus tomātus sagriež strēmelēs. Ķiploku sakapā. Pannā uzkarsē eļļu un apcep sīpolu, dārzeņus. Pievieno sāli un garšvielas, apcep 5 minūtes, pievieno nelielu daudzumu ūdens un sutina, līdz dārzeņi mīksti. Pievieno ķiploku un saulē kaltētu tomātu strēmelītes.

Grūbas vairākos ūdeņos noskalo un pēc tam izmērcē. Tad vāra, līdz graudaugi pilnībā mīksti. Nokāš. Pievieno apceptajiem dārzeņiem un samaisa. Pielej saldo krējumu un uzkarsē. Uzliek pannai vāku, pārkaisa ar rīvētu cieto sieru un ļauj garšām sajaukties. Pasniedz ar diedzējumiem vai zaļumiem.

Tomātu – pupiņu zupa

500 g tomātu, 1 sīpols, 1 kārba pupiņu, 2 ēdamk. olīveļļas, 4 ēdamk. tomātu pastas vai mērces, 750 ml dārzeņu buljona, timiāns, sāls, malti melnie pipari, kajēnas pipari

Notīra un sakapā sīpolu. Nokāš pupiņas. Nomazgā timiāna lapiņas. Novelk mizu tomātiem, izņem mīkstumu un sagriež lielos gabalos. Lielā katlā sakarsē olīveļļu un apcep tajā sīpolus. Pievieno tomātus, tomātu pastu/mērci un pupiņas. Pielej buljonu un vāra 15-20 minūtes uz lēnas uguns. Pievieno timiāna lapiņas. Zupu noņem no uguns un sablendē. Pievieno piparus, sāli. Ja vēlas asāku, pievieno sarkanos piparus. Rotā ar nelieliem 1x1 cm rupjmaizes grauzdiņiem.