Sanktpēterburga visā pasaulē ir zināma kā balto nakšu un paceļamo tiltu pilsēta, taču tikpat interesanti ir to apmeklēt vietējam klimatam tik retā sniegotā ziemā, kad Ņevu un kanālus ieskauj ledus, bet visas ievērojamākās vietas ietinušās sniega segā un tikpat skaistas, kā vasarā.
Ziemā visi pārceļas no ūdens uz sauszemi, kā vienmēr, ir ļoti daudz tūristu, tostarp arī ne mazums Krievijas iedzīvotāju. Krievijā stimulē iedzīvotājus apceļot savu neizmērojami plašo dzimteni, tāpēc Sanktpēterburgas galvenajos apskates objektos noteiktas dažādas ieejas biļešu cenas, taču ārvalstniekiem tās ir ievērojami augstākas. Piemēram, ieejas biļete pieaugušajiem Ermitāžas muzeja kompleksā, kur atrodas pasaules mākslas šedevri, Krievijas iedzīvotājiem maksā 400 rubļus (5 eiro), bet ārzemniekiem – 700 rubļus (8,80).
Ziemā Pēterburgā var doties pastaigā pa tām pašām vietām, kur vasarā, apmeklēt muzejus, dievnamus, aizbraukt uz piepilsētām, kur atrodas imperatoru pilis. Pluss ir arī tas, ka aukstajā gadalaikā ielās un muzejos ir mazāk tūristu, rindu, viesnīcas un hosteļi maksā daudz lētāk, priecē arī cenas kafejnīcās un suvenīru bodītēs. Runājot par ēdināšanu, jāteic, ka pašā pilsētas centrā ir daudz vietu, kurš var pasūtīt triju ēdienu kompleksu par 150—200 rubļiem vienam cilvēkam (1,90—2,50 eiro). Obligāti jāiegriežas leģendārajā apaļmaizīšu kafejnīcā, kuras interjers un gaisotne ļauj iejusties pagājušā gadsimta 60.—70. gadu atmosfērā. Šeit par kapeikām var izdzert kafiju ar garšīgām apaļmaizītēm un noglāstīt kaķus, kuri jau sen pieraduši pie neskaitāmajiem klientiem. Pilsētā ir daudz „padomju” laiku kafejnīcu, kuras iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi.
Izņemot slavenos klasiskos objektus, Pēterburgā ir daudz jaunu, supermodernu vietu, kuras jau ir kļuvušas ļoti populāras un tās ir vērts apmeklēt. Tāpat kā daudzās Eiropas pilsētās, interesi daudzfunkcionāli kompleksi šeit tiek būvēti rūpnīcu, bijušo rūpniecības ēku teritorijās. Viena no tām ir krātuve - gāzholders, kuru kopš XIX gadsimta vidus izmantoja pilsētas apgaismošanai ar gāzi. Milzīgais apaļais sarkano ķieģeļu tornis 42 metru diametrā pārvērsts izstāžu zālē, kuru apmeklē tūkstošiem cilvēku. Torņa „rozīnīte” ir izstādes „Dzīvās gleznas”, kurās skatītājus vārda vistiešākajā nozīmē ieskauj slavenu mākslinieku gleznu pasaule. Vinsenta van Goga, Hieronīma Bossa, Salvadora Dalī, Ivana Aivazovska u.c. darbi atdzīvojas, pateicoties projekcijas īpatnībām, digitālajiem specefektiem un muzikālajam pavadījumam. Lai pēc šādas izstādes apmeklējuma atgūtos un saprastu, kā gleznoja diženie meistari, nepieciešams laiks.
Vēl viena apbrīnojama vieta, kas atstāj neaizmirstamu iespaidu, ir lielais Krievijas makets. Tajā 800 kvadrātmetru platībā apkopots Krievijas reģioniem raksturīgais. Tas ir Krievijas ikdienas realitātes modelis, kuru veido neskaitāmi nelieli sižeti – cilvēki šeit sēj dārzu, peldas jūrā, iet uz veikalu, brauc uz darbu, skatās televizoru, izžauj uz balkona veļu. Viss transports (virszemes, gaisa un ūdens) kustas, stāv pie luksoforiem un iekļūst avārijās, bet visas Krievijas ievērojamākās vietas attēlotas līdz pat vissīkākajām detaļām. Ik pēc 13 minūtēm virs maketa pakāpeniski dienu nomaina nakts, un otrādi. Šis ir otrais lielākais makets pasaulē, simts cilvēki to veidoja piecus gadus.
