Daugavpilietim, kurš ir darbspējīgā vecumā, pēc mēneša beigsies rehabilitācijas ārstniecisko pasākumu kurss slimnīcā un būs jāatgriežas mājās. Viņa mamma sirmgalve saka, ka šo dienu gaida ar bažām, neziņu, kur dabūt rehabilitologu mājās. Dēls pēc insulta, kas viņu piemeklēja pagājušajā gadā, spēj tikai uzslieties sēdus un nerunā nemaz. Gan sirmgalve, gan Daugavpils reģionālās slimnīcas ārste rehabilitoloģe Gaļina Sviridova saka, ka pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, ir vajadzīgs rehabilitācijas centrs tepat Latgalē. Viņa 2000.-2009. gadā vadīja nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” filiāli, taču, diemžēl, tā tika likvidēta, jo nebija finansējuma uzturēšanai.
Jāiestarpina, ka Daugavpilī strādā divi vietējie un divi viesrehabilitologi. Tuvākais rehabilitācijas centrs ir „Rāzna” Rēzeknes novadā.
Vairāk nekā 100 pacienti mēnesī
Gaļina Sviridova par rehabilitologi strādā 40 gadus. Viņa mēnesī pieņem 120-130 pacientus. Daktere atzīst, ka brīžiem jūtas emocionāli un fiziski iztukšota. Vienam pacientam būtu jāvelta vismaz stunda, taču rindas ir tik lielas, ka ārsts vienam cilvēkam var veltīt vien 15-20 minūtes. Šobrīd pacienti ar akūtām saslimšanām tiek pierakstīti uz februāra sākumu, bet hroniskie pacienti - uz aprīļa sākumu.
„Es priecātos par labāku ģimenes ārstu sadarbību ar pacientu un rehabilitologu. Ja pacients atrodas ģimenes ārsta novērošanā, piemēram, pēc mugurkaula operācijas, tad ģimenes ārstam jāsūta pacients pie rehabilitologa, nevis jāpagarina slimības lapa 2-3 mēnešus. Cilvēks vienkārši sēž mājās un pasliktina savu stāvokli, bet darbspēju atjauno tūlītēja diagnozes noteikšana un rehabilitācija, nevis sēdēšana mājās „uz slimības lapas”,” uzsver G. Sviridova.
Viņa ir pateicīga SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” Centra poliklīnikas ārstiem, jo viņi pacientus norīko rehabilitācijai savlaicīgi, tikmēr no lauku reģioniem brauc pacienti jau ar ielaistām kaitēm.
G. Sviridova aicina ģimenes ārstus uzklausīt un apskatīt pacientu vērīgi, tikai tad pieņemt lēmumu, jo bieži vien attaisnojums, ka ķirurgs uzrakstīja atzinumu un ar to pietiek, var radīt vēl lielākas veselības problēmas pacientam.
„Kāds vīrietis atnāca pēc triju mēnešu sēdēšanas mājās, jo viņam bija slimības lapa. Pacientam jau ir nopietns locītavas kustīguma ierobežojums jeb kontraktūra. Un viņam ir tikai 37 gadi. Tā nav normāla situācija, ka cilvēki spēka gados iedzīvojas veselības problēmās, kuru nebūtu, ja laikus tiktu noteikta rehabilitācija,” teic daktere.
Sarunas dienā viņa izrakstīja uz mājām meiteni ar I grupas invaliditāti, kurai ir cerebrālā trieka. G. Sviridova pirms tam piezvanīja centram „Vaivari” par ilgstošu rehabilitāciju, un meitene saņēma norīkojumu uz rehabilitācijas centru „Rāzna”, taču tas meitenes vecākiem izmaksās dažus simtus eiro. Tikmēr Parkinsona slimības skartai pacientei ir nepieciešami kūrorta rehabilitācijas centra „Jaunķemeri” pakalpojumi, un viņa lielās rindas dēļ tos varēs saņemt pēc gada.
„Kāds ir secinājums? Ģimenes ārstiem jāsadarbojas gan ar pacientu, gan ar rehabilitologu, un Daugavpilī jāveido rehabilitācijas centrs ar plašu pakalpojumu klāstu. Kad es vadīju centra „Vaivari” filiāli, Daugavpils reģionālajā slimnīcā strādāja stacionārā, bet poliklīnikā - ambulatorā daļa. Pakalpojumus toreiz saņēma arī pacienti pēc insulta un sirds slimībām,” teica G. Sviridova.
Pilnu rakstu lasiet 15. janvāra numurā.
