Kopš 2016. gada Jāņu rīta, kad pasaule uzzināja, ka Lielbritānijas vēlētāji izšķīrušies par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pagājuši 32 mēneši. Marta beigās beigsies termiņš, līdz kuram abām pusēm bija jāvienojas par izstāšanās līgumu, kas regulētu savstarpējās attiecības. Tā kā tas nav noticis, spekulācijas un neziņa turpinās, tomēr atsevišķi regulējumi ir pieņemti.
Latvijas Ārlietu ministrija lēsusi, ka Lielbritānijā dzīvo apmēram 150 tūkstoši latviešu, bet iestādes Lielbritānijā pieļauj, ka skaitlis varētu būt mazāks – apmēram 100 tūkstoši. Uz kopējā Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu skaita fona, kas ir apmēram 3,5 miljoni iedzīvotāju, šis skaitlis tik tiešām ir mazs. Turklāt jāatzīmē, ka latvieši, tāpat kā vēl 27 Eiropas valstu pārstāvji, ir ES pilsoņi, pret kuriem Lielbritānija attieksies vienādi.
Līdz šim iebraucēji Lielbritānijā varēja pieteikties rezidenta kartei, taču to varēja iegūt tikai tie, kas valstī oficiāli uzturas vismaz piecus gadus. Tā kā kartes iegūšana nebija obligāts pasākums, daudzi bez tās arī iztika. Tagad apstiprināta jauna sistēma, kas stāsies spēkā pēc 30. marta. Tā nosaka, ka rezidenta karte vairs nebūs derīga un visiem ES pilsoņiem būs jāpiesakās jaunai apliecībai -- pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Solīts, ka šis status garantēs tādas pašas tiesības, kādas Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem (gan pieaugušajiem, gan bērniem) bija līdz šim, proti, brīvu izceļošanu no valsts un ieceļošanu valstī, dažādas sociālās garantijas utt.
Visu rakstu lasiet 1. marta numurā.
