Naujenes pagasta iedzīvotāja Sinta Tureviča pirms gada reģistrēja saimniecisko darbību un visu šo laiku cenšas to attīstīt, pašas rokām radot adītu un tamborētu ekskluzīvu apģērbu.
Sintas pirmā profesija ir trikotāžas dizainere un amatniece, kuru viņa savulaik apguva Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā Saules skola. Sinta stāsta, ka bērnībā aizrāvās ar dejošanu, savukārt māksla un amatniecība viņu nebūt nesaistīja. Interese par adīšanu un apģērbu darināšanu radās, mācoties Saules skolā, kurā viņa, atbraukusi no Preiļiem, stājās visai negribīgi. „Taču skola kaut kā pamazītiņām radīja interesi par mākslu un amatniecību,” Sinta stāsta par mācību laiku.
Laikā, kad tika saņemts diploms (divtūkstošo gadu sākums), strādāt šajā nozarē gandrīz nesanāca. „Iejaucās” arī privātā dzīve, Sinta toreiz bija nesen kā apprecējusies, piedzima arī pirmais dēls. Viņa strādāja radošā, taču pavisam citā sfērā – Sinta bija ieguvusi augstāko izglītību kultūras jomā un diezgan ilgi strādāja Daugavpils novadā. Viņa vadīja Laucesas pagasta Kultūras namu, māksliniecisko kolektīvu Naujenes pagastā – strādājot šajos amatos, darbam bija jāveltī daudz laika, bet Sintai bija ģimene – vīrs un trīs bērni, ar kuriem gribējās vairāk būt kopā.
Mūsdienās apģērba ražošanas nozare galvenokārt ir darbs pie konveijera šūšanas uzņēmumos. Taču tas nesaskan ar Sintas raksturu un vēlēšanos darboties radoši. Viņai patīk pašai izdomāt tērpa fasonu un pēc tam, soli pa solim, to radīt. Sinta ada un tamborē savā ziņā unikālas kleitas, jakas, svīterus, bērnu apģērbus un daudz ko citu. Dažas izstrādājumus viņa darina tikai ar rokām, piemēram, bērnu apģērbus vai jakas, kuru adīšanai izmanto resnus diegus. Smalkākus izstrādājumus, piemēram, kleitas, tiek adītas ar mašīnu, taču to izrotāšana ir Santas ziņā. Apģērbu dekoratīvo elementu radīšana viņai ir visinteresantākais un radošākais posms visā apģērbu tapšanas procesā.
Visu rakstu lasiet 22. marta numurā.
