Ceļu pārvada Daugavpilī, Smilšu ielā, būvniecības rezultātā vairāku tuvējo māju iedzīvotāji ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Pastāvīgs troksnis, vibrācija, nav gājēju celiņu un piebraucamo ceļu, būvmateriālu zagļi un citas likstas – tas jau kļuvis par viņu ikdienu. Spriežot pēc dokumentiem, viss it kā ir kārtībā, taču cilvēki ir sašutuši par putekļiem un netīrību māju pagalmos, par vibrācijas izraisītajām plaisām būvēs, par aizsegto dienas gaismu, par to, ka jaunais objekts atrodas mazāk kā divu metru attālumā no viņu mājām. Izbrīnīti par šādu tuvumu dzīvojamajām mājām ir arī objektā sastaptie būvnieki, kas atzīst, ka tik tuvu dzīvojamajām mājām šādu objektu būvējot pirmo reizi. Atrašanās tiešā tuvumā dzīvojamajai zonai nopietni sarežģī darbu arī viņiem.
Natālija, kuras māja burtiski nonākusi zem tilta, pastāstīja, ka dzīvojot šeit jau 25 gadus, un blakus notiekošais ir padarījis viņas dzīvi teju nepanesamu. „Vienkārši briesmīgi! Jūs neredzējāt, kas te bija, kad būvnieki darbojās ar smilšu tīrītāju, nemaz nevarēju iziet pagalmā. Vai dzirdat šo skaņu (skaļi darbojas dzinējs)? Ar šādu skaņu mums nācās sadzīvot naktīs, kad ziemā šeit tika žāvēts betons. Un šī pastāvīgā vibrācija. Paskatieties, vārtiņi un viss pagalms ir plaisās. Izveidojusies plaisa pat kaimiņienes mājas ķieģeļu sienā. Un, ja jūs redzētu, kā mēs te visi pārvietojāmies ziemā, ar lukturīšiem meklējot taciņas,” valdīdama emocijas, stāsta Natālija.
Viņa un kaimiņi esot rakstījuši domei arī vairākas protesta vēstules, kurās iebilduši pret tilta būvniecību. Taču atbildes tā arī nav saņemtas. „Mūs tikai vienu reizi projekta realizācijas sākumā uzaicināja uz projekta prezentāciju, kurā mūsu mājas nemaz nebija redzamas -- tiltam piegulošā teritorija bija iezīmēta kā zaļā zona. Sākumā ticis runāts arī par kompensācijām iedzīvotājiem, taču pēc tam sarunas pieklusa, ilgu laiku nekas nav noticis, bet pēc tam sākušies darbi. Kompensācijas arī neviens vairs nav piedāvājis. Pārdot māju izdevies tikai vienam kaimiņam, kad būvniecība vēl nebija sākusies, laikam tikai tāpēc, ka viņš bija bijušā domes priekšsēdētāja draugs,” saka satiktā iedzīvotāja.
Natālija zina stāstīt, ka, rokot bedri netālu no kaimiņienes mājas, ekskavatorists pārtraucis darbus. Viņš paskaidrojis, ka smiltis sākušas birt un, turpinot darbu, māja var iegāzties izraktajā bedrē, un atbildību par to viņš negribot uzņemties. Minētās mājas pamatos savulaik ir tikuši iedzīti seši pāļi, kas to balsta. Vēl kādai kaimiņienei būvdarbu rezultātā ir sabojātas inženierkomunikācijas un viņa jau pusgadu dzīvo bez ūdens.
„Mums joprojām ir saglabājusies tualete, kas nav pieslēgta kanalizācijas tīkliem un kura regulāri jātīra. Taču specializētais transports nevar piebraukt pie mūsu mājas. Tāpat mums nevar ne pievest ne malku, ne nomainīt gāzes balonu,” sūdzas Natālija.
Visu rakstu lasiet 5. aprīļa numurā.
