Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 14. decembris
Sestdiena
Auseklis, Gaisma
+1.8 °C
apmācies

Zivīm, putniem vai makšķerniekiem – ezeru apsaimniekošanā visiem izdabāt nevar

Pērnvasar deviņos Daugavpils novada ezeros viesojās vides pētnieki, lai izstrādātu to apsaimniekošanas stratēģijas. To iniciēja pašvaldības ezeru apsaimniekošanas speciālists Artūrs Kārkliņš, kas uzsver, ka zivsaimniecības stimulēšana nebūt nav vienīgais veids, kā rūpēties par ezeru. Viņš ezerus salīdzina ar biznesa idejām – sākumā jāizstrādā plāns, lai uzzinātu, vai tajos maz ir vērts ieguldīt.

Ezers putniem

Lai gan Līksnas pagasts nav ezeriem bagātākais Daugavpils novada pagasts, šeit pērn tika pētīti divi ezeri. Ekoloģiskais stāvoklis abos ir neviennozīmīgs, kamēr Koša ezerā ziemā čum un mudž ar makšķerniekiem, Ļubastes ezerā lielākoties var sastapt tikai putnus. „No pērn pētītajiem ezeriem šajā ir vismazākā jēga ieguldīt zivsaimniecības attīstīšanai. Šeit mīt tikai sīkzivis,” A. Kārkliņš atzīst, ka šeit gan varētu ierīkot putnu novērošanas torni.

Ļubastes ezers ir dabas lieguma teritorija. Pavasarī un rudenī noteiktā laikā te var sastapt tūkstošiem zosu. Pagaidām ezera apkārtnē sastopami melnie zīriņi, kas ir aizsargājama putnu suga, bet, ezeram aizaugot, tas paliek šiem putniem nepievilcīgāks. Procesu varētu palēnināt niedru pļaušana, tomēr ar pļaujmašīnām tajā nav iespējams iekļūt. Tāpat pašvaldībā apsvērta ideja rakstīt projektu un censties piesaistīt finansējumu grāvja attīrīšanai, kas agrāk savienojis ezeru ar netālo karjeru. Šādai rīcībai turklāt pamatā būtu zinātniskā rekomendācija no pētniekiem.

Maluzvejniecības apkarošana

Vēl Līksnas pagastā neviennozīmīgi vērtējams Koša ezera stāvoklis. Portāls „ezeri.lv” to ierindojis 4. vietā netīrāko Latvijas ezeru sarakstā. „Jā, caurredzamība ezerā ir slikta. To varētu raksturot kā ekoloģisko piesārņojumu - tur izteikta ūdens „ziedēšana” un veidojas aļģes skābekļa trūkuma dēļ, tomēr tas nav piesārņojums, ko saprotam klasiskajā nozīmē – kad sagāž atkritumus,” vērtē A. Kārkliņš. Pētījumā atklāts, ka ezerā mīt sudrabkarūsas, kas Latvijā ir invazīva suga, kas rada ūdens saduļķošanos. Situāciju nedaudz varētu uzlabot, ielaižot tajā līdaku mazuļus, tad ezera ekoloģiskais stāvoklis uzlaboties, taču speciālists vērtē, ka ieguvums no tā būs minimāls.

Līdzīgi kā Sila un Sasaļu ezeriem, šeit daudz lietderīgāk būtu ieguldīt darbu maluzvejniecības apkarošanā. Precīzu datu par maluzvejniecības apmēriem nav, tomēr tos iegūt neesot nemaz tik sarežģīti. „Skolēns pat veica zinātniski pētniecisko darbu – apsekoja ezeru trīs mēnešu garumā, no sezonas sākuma, kas šogad šeit iestājās decembrī, līdz martam,” stāsta A. Kārkliņš, „brīvdienā šeit varēja saskaitīt vairāk nekā 30 makšķerniekus, bet, pat dažās darba dienās varēja saskaitīt 10-15 makšķerniekus. Rēķinot, ka ezers ir 60 hektārus liels, tas ir liels noslogojums.” Nākamais solis ir pienākt pie makšķerniekiem un parunāties, lielākoties viņi vaļsirdīgi arī pastāstīs par savu lomu.

Īpaši svarīgi maluzvejniecību būtu ierobežot laikā, kad Koša ezerā nārsto līdakas. Viens no pirmajiem soļiem, kā to darīt – ieviest licenzēto makšķerēšanu. Tas visbiežāk atkarīgs no ezera krasta iedzīvotāju, vietējās kopienas aktivitātes. Daugavpils novadā priekšzīmi šajā ziņā rāda Sventes ezera, Medumu ezera apsaimniekotāji, drīzumā ieviest licencētu zveju paredzēts arī Smiļģina ezerā (Skrudalienas pagastā). Savukārt mākslīgu zivju skaita papildināšanu ezerā, ielaižot tajā mazuļus, speciālists vērtē atturīgi. Tāpat licenču ieviešana ir labs instruments, lai noskaidrotu, cik un kādas zivis ezerā ir, un šo informāciju varētu izmantot, pievilinot makšķerniekus, ko var uzlūkot arī kā tūristus.

Pētniecība turpināsies

Pērnvasar pētīti deviņi Daugavpils novada ezeri, Baltezers, Mazais Kalupes, Koša, Sasaļu, Ļubastes, Riču, Sila, Luknas un Višķu ezers. Pēc tam SIA „Vides risinājumu institūts”  izstrādāja stratēģiju un pašvaldībā uzsākts darbs pie Ezeru apsaimniekošanas plāna. A. Kārkliņš skaidro, ka šis dokuments nekad nebūs pabeigts – pēc tam, kad tiks pabeigts plāns katram no izpētītajiem deviņiem ezeriem, būt jāķeras pie nākamajiem. Ja līdz šim parasti tika apzināti tikai zivsaimniecības organizēšanai būtiskie dati, šoreiz apzināti arī ezera ekoloģijas rādītāji. Kopumā to Daugavpils novadā ir ap 140, lēš ezeru speciālists.

Izvēloties, kurus ezerus pētīt, tika ņemti vērā tādi rādītāji kā ezera lielums, statuss, iepriekš veiktās darbības tā apsaimniekošanā. Tāpat būtiski bijis, vai vietējie iedzīvotāji izrāda iniciatīvu ezera apsaimniekošanā un viņus interesē dati par ezeru. Arī pats pētījums var veicināt šo iedzīvotāju sarosīšanos, piemēram, tas noticis Mazajā Kalupes ezerā. „Ja aktīvie cilvēki sanāks kopā, varbūt izveidos biedrību, tad, atsaucoties uz pētījumu, būs daudz vienkāršāk uzsākt ezera apsaimniekošanu,” stāsta A. Kārkliņš. Jautājot, kāpēc netika pētīti minētie Medumu vai Sventes ezeri, speciālists skaidro, ka Sventes ezeru pētīšana būtu ļoti dārgs process, jo tas ir tik liels, ka izmaksas būtu apmēram tikpat lielas, kā par šiem deviņiem ezeriem kopā.

Šogad pētniecība turpināsies, tikai ne vairs ezeros, bet upē – Daugavā. A. Kārkliņš skaidro, ka projektu, kas paredz izpētīt un izstrādāt apsaimniekošanas plānu Daugavai posmā Daugavpils novada robežās, 100% apmērā finansēs Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija: „Tas būs liels izaicinājums – viena lieta ir izpētīt noslēgtas ūdens tilpnes, ezerus, bet kaut kas pavisam cits – pētīt upes posmu.” Līdzīga tipa pētījums Latvijā savulaik veikts Pļaviņu ūdenskrātuvē, bet tur netika izstrādāts apsaimniekošanas plāns. Šobrīd tiek strādāts pie pētījuma specifikācijas, pētniecība notiks vasaras mēnešos, plānots apzināt vairāk nekā 5000 hektāru lielu teritoriju.