Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 11. decembris
Trešdiena
Valdemārs, Valdis, Voldemārs
-0.6 °C
skaidrs laiks

Atgriezās mājās un atjaunoja dārzu RU

Igors Ņikitins vairākus gadus nodzīvoja Anglijā, kur viņam bija savs bizness. Taču kādā brīdī viņš spēji mainīja dzīvi un atgriezās dzimtajā Rēzeknē. Igora izveidotais brīvdabas bārs „Fresh Terase” Rēzeknē un tās apkaimē kļūst aizvien populārāks.

Braucam mājās!

„Aizbraucu, droši vien, kā vairākums Latvijas iedzīvotāju, uz 3—4 mēnešiem, lai piepelnītos,” stāsta Igors, „bet sabiju tur septiņus gadus.” Tur viņš, pēc Anglijas mērauklām, sāka ar „nabagu” darbu – fabrikā. „Es tur nostrādāju tikai mēnesi, jo sapratu, ka jāsāk darīt kaut ko citu,” atceras Igors. Viņš stāsta, kā uzrakstījis CV un darba meklējumos apstaigājis visus Birmingemas galvenās ielas restorānus un kafejnīcas. I. Ņikitins piebilst, ka mūsu cilvēkiem atrast darbu Anglijā ir viegli. „Salīdzinājumā ar vietējiem, mēs tiekam uzskatīti par darbaholiķiem,” viņš saka, „un darbā var pieņemt pat tad, ja tava angļu valoda ir briesmīga.”

Pusotru gadu nostrādājis restorānu biznesā, viņš mēģināja atgriezties Latvijā. Kopā ar draugu atlidoja mājās, padzīvoja šeit vienu vasaru, aizbrauca atpakaļ un uzsāka savu biznesu. Aptuveni piecus gadus viņi diezgan veiksmīgi tirgoja rezerves daļas, taču kādā brīdī kaut kas itin kā „pārslēdzās”. „Braucam mājās, pietiek,” viņi ar draugu kopā vienlaikus pieņēma šādu lēmumu. Drauga ģimenē tolaik piedzima mazulis, droši vien, tas viņu pamudināja doties atpakaļ. Savukārt Igors uzskata, ka viņam tas bija emocionāla lūzuma brīdis, kurš paskubināja atgriezties Latvijā: „Neatkarīgi no tā, cik ilgi tur dzīvo, cik nopelni, vienalga tu tur neesi nekas, un pastāvīgi to izjūti, bet, ja piemirsti, tad tev to atgādinās.”

Viss – pēc plāna

Uzzinājuši, ka Igors atgriezies mājās, visi paziņas bija neizpratnē. „Kam tev tas vajadzīgs?”, „Tu taču Anglijā normāli nopelni!”, „Latvijā būs smagāk!” – tāda, lūk, bija viņu reakcija. Jāiebilst, ka Igors pēc atgriešanās Latvijā gribēja dzīvot Rīgā, taču pēc vairākiem Rēzeknē pavadītiem mēnešiem viņā saprata, ka arī dzimtajā pilsētā ir iespējas, kuras jāattīsta. Turklāt Latgalē dzīvo viņa tuvinieki un daudzi paziņas.

Igors stāsta, ka vienmēr ir vēlējies saistīt savu dzīvi ar restorānu biznesu, tas bija viņa jaunekļa sapnis, tāpēc Igors savulaik ieguva speciālo izglītību biznesa augstskolā „Turība”. Turklāt šīs uzņēmējdarbības jomas „virtuvi” viņš labi apguva, strādājot Anglijā. „Viss ritēja pēc plāna. Vienkārši nebija piemērota brīža,” saka Igors. Tagad visa uzkrātā pieredze tiek likta lietā. „Tajā ir jādzīvo, jāzina visas nianses,” uzskata Igors,” tā ir ķīla, ka biznesā viss veiksies labi.”

Igors uzskata, ka Rēzekne nav restorānu pilsēta, un viņš daudz ko pārdomāja, -- ko interesantu varētu izveidot šajā jomā. Sākumā Igors iegādājās furgoniņu, ar kuru braukāja pa festivāliem, piedāvājot savas uzkodas un dzērienus. Laikam ritot, saprata, ka tas viņu jau ir nogurdinājis, tāpēc jāstrādā vienā vietā. „Nomāt telpas, atverot atjās kārtējo kafejnīcu – tas ir banāli,” viņš saka, „es meklēju savu „rozīnīti”.” Lēmumu atvērt to, kā pilsētā nav, diktēja pati vieta – dārzs. Sākumā Igora uzmanību piesaistīja namiņš pilsētas centrā, galvenajā ielā, kas tagad atrodas blakus „Fresh Terase”. „Apskatot to māju, sapratu, ka tajā kaut ko ierīkot nav reāli,” stāsta Igors, „jutos vīlies, izgāja ārā, pastāvēju autostāvvietā un ievēroju pie mājas aizaugušu zemes gabalu, ko apjoza dzelzs žogs.” Un pēkšņi Igors aptauja, ka šī ir ļoti laba vieta, tai ir potenciāls, kuru neviens nesaskatīja.

Brikšņi pārtop dārzā

Lai atrasto teritoriju pārvērstu vietā, kāda skatam paveras tagad, vajadzēja daudz laika un spēku. „Dārzs bija ar krūmiem aizaudzis melnzemes gabals, vietām vīdēja ērkšķogu krūmi, ābeles u.c.,” atceras Igors. Teritoriju sakopjot, centās maksimāli saglabāt dārzu, -- atstāja un sakopa gandrīz visus augļu kokus, cik vien iespējams, izlīdzināja zemi utt. Savukārt visu to, kas nepieciešams bāram, jaunais saimnieks centās iekļaut dārza ainavā.

„Esmu pārliecināts, ka cilvēki ir noilgojušies pēc šādas vietas, kur pēc pilsētas steigas iespējams pašā Rēzeknes centrā apstāties, „atslēgties” un atpūsties dabā,” uzskata Igors. Šādas vietas Eiropā ir populāras – tās tiek veidotas kā teritorijas, kur cilvēks var nekur nesteigties, atpūsties. Igoram tas bija savdabīgs eksperiments, un tas, ka šī ideja cilvēkiem iepatikās, viņu gan priecē, gan pārsteidz. „Manam bāram šī bija pirmā, izmēģinājumu vasara,” viņš saka, „tagad, kad ir atsauksmes un nāk cilvēki, turpināšu šo teritoriju pilnveidot.”

Igoru pārsteidz arī tas, ka savu brīvdabas bāru nevajadzēja pat reklamēt, pietika ar informāciju un atsauksmēm sociālajos tīklos. Viņaprāt, tas pierāda, ka Rēzeknē šāda vieta bija ļoti nepieciešama. Protams, tas ir sezonāls bizness, saka uzņēmējs, taču viņa mērķis ir katru sezonu maksimāli pagarināt – no marta sākuma līdz novembrim.

„Fresh Terase” dārzs Rēzeknē vienlaikus ir arī jauna kultūras „telpa”. Šeit var atpūsties, nesteidzīgi dzerot alu, taču tā ir arī savdabīga vieta, kura atvērta radošiem cilvēkiem, -- „dārzā” tiek rīkotas izstādes, notiek dažādi pasākumi, uz nelielas skatuves brīvdienās skan dzīvā mūzika vai arī uzstājas dīdžeji. „Mūziķu grupas no visas Latgales jau vēlas uzstāties pie mums,” stāsta Igors, „bet pavisam nesen uz šīs skatuves pirmoreiz dzīvē dziedāja sešgadīga meitene. Kad pēc vairākiem gadiem viņa būs viena no populārākajām Latvijas māksliniecēm, es visiem stāstīšu, ka viņas pirmais priekšnesums notika uz „Fresh Terase” skatuves.

Spītējot „papīriem”

Dzīve Anglijā iemācīja dažas principiālas pozīcijas, pie kurām Igors pieturas. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka ir jāatbalsta vietējie ražotāji, tāpēc viņa bārā tiek piedāvāts vietējo uzņēmēju ražotais alus, mājas vīns, šmakovka, sulas. „Es nespēju šajā vietā iedomāties Spānijas vai Francijas vīnus, šeit iederas tas, kas saražots tepat,” saka Igors, „turklāt es zonu, kur un kā tas izgatavots, ar kādu attieksmi un mīlestību.” Viņaprāt, šādu pieeju ir novērtējuši arī apmeklētāji.

Igoram ir, ar ko salīdzināt, jo viņam bija bizness Anglijā, lai gan citā nozarē, un viņš uzskata, ka visur ir savas īpatnības. Lai gan Rēzeknes pašvaldība itin visā izrādīja pretimnākšanu, birokrātija pagaidām ir biznesa veidošanas „atšķirības zīme” Latvijā. „Kārtojot visas „papīru” lietas, man pagāja vairāk nekā pusgads,” stāsta uzņēmējs. Birokrātiskā ņemšanās notika ziemā, tāpēc bez noteiktu „papīru” apstiprināšanas viņš nevarēja sākt zemes gabala labiekārtošanu, lai gan nomas maksu par to jau maksāja. „Brīžiem pārņēma drūms noskaņojums. Taču kaut kā pakāpeniski, pateicoties draugu palīdzībai, es nekritu izmisumā un ar visu tiktu galā.” Igors atzīmē, ka, salīdzinājumā ar Angliju, Latvijā daudzo dienestu darbinieki nav tik atsaucīgi, tas sakāms gan par poliklīnikām, gan neskaitāmajām valsts iestādēm. „Anglijā cilvēki ir atsaucīgāki, savukārt šeit pat parasta sekretāre iedomājas sevi par priekšnieci, no kuras viss ir atkarīgs,” tas sarūgtina, tomēr, paraugoties uz to citādi, Latvijai šajā ziņā vēl ir, kur augt.” Jebkurā gadījumā, viena lieta ir ideja, bet tās īstenošana jau ir pavisam kas cits. Tas ir jāsaprot un jābūt tam gatavam,” saka Igors.

Igors Ņikitins saprot, ka valsts un viņa dzimtā pilsēta ir mainījusies. „Pa šo laiku cilvēku palicis ievērojami mazāk, turklāt ir acīmredzams, ka vairākums rēzekniešu ir pensionāri,” viņš saka. Tomēr, tajā pat laikā, Igors atzīmē, ka šeit palikušie jaunieši un vidējās paaudzes cilvēki ir ļoti interesanti. „Viņi ir aktīvi un labā nozīmē ambiciozi, piedāvā idejas, tiecas kaut ko sasniegt, un tas priecē,” saka Igors, „tieši šādi cilvēki nāk pie mums uz „Fresh Terase”.