Saeimas deputāti ar grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteica administratīvo sodu tiem lauksaimniekiem, kuri lauksaimniecības zemi, kas iegūta pēc 2014. gada 1. novembra, neizmanto lauksaimniecībā, citiem vārdiem sakot, zemi tur atmatā, nevis uz tās ražo lauksaimniecības produkciju. Grozījumi būs spēkā pēc to publicēšanas izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Piemēram, ja zemes platība no viena līdz 20 ha bija pieteikta tiešmaksājumiem, taču tā netika izmantota lauksaimniecībā, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem, varēs izteikt brīdinājumu vai noteikt naudas sodu no 15 līdz 20 eiro fiziskai un no 50 līdz 150 eiro juridiskai personai, savukārt, ja netiks izmantotas platības no 51 līdz 100 ha, sodas naudas apmērs būs no 350 līdz 500 eiro fiziskai un no 650 līdz 1500 eiro juridiskai personai. Bet par virs 100 ha aizaugušām platībām soda naudas jau tuvosies tūkstotim eiro fiziskām personām un gandrīz 5000 eiro juridiskām.
Zemes platību, par kuru paredzēts sods, un soda veidu -- brīdinājumu vai naudas sodu -- noteiks pašvaldības administratīvā komisija, bet administratīvo lietu varēs uzsākt pašvaldības izpilddirektors vai pašvaldības policija, vai pašvaldības vides kontroles amatpersona.
Pēc Zemkopības ministrijas datiem, šī gada sākumā Latvijā netika izmantoti aptuveni 250 000 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Savukārt lauksaimnieki aplēsuši, ka, lai sakārtotu vienu ar krūmiem aizaugušu hektāru, vajadzīgi 2--3 gadi un jāiegulda līdz 1000 eiro.
Šonedēļ LAD publicēja karti ar lauksaimniecībā izmantojamas zemes platībām, kuras nav sakoptas nepieciešamā apmērā jeb mazāk kā 70% no kopplatības. To var apskatīt jebkurš lauksaimnieks, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu.
Višķu pagasta piensaimniecības „Veiskupišķi” īpašnieks Sergejs Grigorjevs uzskata, ka sodi diezin vai ko mainīs: „Ar likumu būtu jānosaka, ka īpašniekam zeme, kuru viņš neapstrādā, jāiznomā vai jāpārdod ražotājiem. Viņš tagad sodu samaksās, bet vienalga nezāles turpinās augt griezdamās.”
