Jura Kursieša filmas „Oļegs” pirmizrāde pašlaik notiek visos Latvijas kinoteātros, taču filma par Latvijas nepilsoni, kurš bija nokļuvis verdzībā Beļģijā, jau ir demonstrēta arī dažādos kinofestivālos. Maijā filma „Oļegs” tika demonstrēta Kannu kinofestivālā, pēc tam tā saņēma kino balvas arī citos festivālos.
Filma „Oļegs” ir psiholoģiska drāma, kuras pamatā ir reāli notikumi. Scenārija autors Kaspars Odiņš ir žurnālists, un šo stāstu viņam pavēstīja pats paverdzinātais, kad Kaspars veica žurnālistisko izmeklēšanu. K. Odiņš stāsta, ka notikums ar Oļegu bija interesants tādā ziņā, ka tas bija pirmais Latvijā publiski apspriestais gadījums par verdzībā nonākušu vīrieti, jo pastāv uzskats, ka šādā situācijā var nonākt tikai sievietes. „Es uzreiz sapratu, ka šī cilvēka stāsts ir ne tikai jāpublicē, bet tam ir jākļūst arī par filmas scenāriju,” saka Kaspars, „bija grūti noticēt, ka viss, kas tika pastāstīts, noticis mūsdienās, Eiropas centrā.” Ar Latvijas nepilsoņa pasi Oļegs aizbrauca uz trim mēnešiem piepelnīties Briselē, taču patiesībā nokļuva verdzībā Polijas kriminālajā grupējumā, no kuras atbrīvojās tikai pēc kāda laika. „Man pretī sēdēja spēcīgs, pieaudzis vīrietis, kurš gandrīz visu dzīvi strādājis par miesnieku,” saka K. Odiņš, „taču stāstot, ko viņam nācies piedzīvot, vīrietis sāka raudāt – tik stipri viņu bija ietekmējis viss pārdzīvotais.” Kino eksperti uzskata, ka filma, kuru veidojusi starptautiska komanda (kino grupā bija arī lietuvieši, beļģi, poļi un francūži), parādīja visu mūsdienu Eiropas patieso seju. Spēcīgu iespaidu uz skatītājiem filma atstāj arī tāpēc, ka uzņemta ar „kustīgās kameras” efektu, kas rada realitātes sajūtu.
Šī filma izraisīja ne tikai kinomākslas cienītāju, bet arī Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) un Iekšlietu ministrijas (IeM), cilvēktiesību aizsardzības organizāciju utt. interesi. Tāpēc Latvijas pilsētās reizē ar filmas pirmizrādi notiek diskusijas par kinolentē aktualizēto problēmu. Reģionālajā pirmizrādē Daugavpilī šajā diskusijā piedalījās ne tikai filmas veidotāji, bet arī cilvēktiesību eksperti, Latvijas ĀM un IeM, Valsts policijas pārstāvji. Viņuprāt, ir vairāk jāstrādā, lai šādi gadījumi tiktu novērsti. Ar šādu mērķi valstī pašlaik notiek t.s. cilvēktirdzniecības novēršanas mēnesis. Šīs sociālās kampaņas ietvaros cilvēki tiek informēti, kā parūpēties par savu un ģimenes drošību, piemēram, ceļojumu utt. laikā.
