Darbs uz pieciem gadiem – šādas saistības uzņēmušies astoņi Latvijas pārstāvji vienā no lielākajām lēmējvaras institūcijām pasaulē, Eiropas Parlamentā (EP). Kādam tas nozīmē atgriešanos Briseles gaiteņos, cits tajos vēl mācās orientēties. Kopš EP vēlēšanām pagājuši teju pieci mēneši, kas nozīmē, ka deputāti pavadījuši vien pāris sēdes izvēlētajās komisijās, tomēr prioritātes izkristalizējušās. Par tām viņi arī pastāstīja, Briselē tiekoties ar Latvijas mediju pārstāvjiem.
Pēc 25. maijā Latvijā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu apkopošanas, tapa zināms, ka nosacīti vislielāko atbalstu kļūšanai par eiroparlamentārieti guvis Valdis Dombrovskis. Viņa mērķis gan bija cits – pārstāvēt Latviju nevis lēmējvarā, bet izpildvarā – Eiropas Komisijā. To arī izdevies panākt, viņš pagājušonedēļ apstiprināts eirokomisāra amatā. Taču viņa deputāta mandātu līdz ar to iegūst pirmais „aiz strīpas” palikušais kandidāts „Jaunās Vienotības” sarakstā. Lai gan pirms vēlēšanām tas bija Kārlis Šadurskis, vēlētāji ar plusiem un svītrojumiem veica izmaiņas, vietu EP atvēlot Inesei Vaiderei. Viņa (tāpat kā Roberts Zīle) EP no Latvijas ievēlēta jau ceturto reizi. Pirmos desmit gadus viņa pievērsās darbam Ārlietu komitejā, tagad intereses mainījušās par labu ekonomikai. Sekojot jaunās komisijas un V. Dombrovska izvēlētajai retorikai, viņa tagad pievērsusies „zaļajai politikai”: „Man šķiet ļoti svarīgi runāt par klimatu, vides aizsardzību, kas ir mūsu visu interesēs,” viņa cer meklēt risinājumus, kā panākt, lai nozīmē nevis papildus izmaksas, bet iet roku rokā ar ekonomisko izaugsmi.
Ārlietu komisijā šajā EP Latviju pārstāvēs viņas partijas biedre Sandra Kalniete. Viņa izvēlēta arī par EP lielākās grupas, Eiropas Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieci. „Tas, kas notika Krievijā visu iepriekšējo vasaru pirms pašvaldību vēlēšanām, tā vardarbība, kas tika pielietota, sastiķētie tiesas procesi pret aizturētajiem ir netaisnīgi,” savu pozīciju skaidri pauž deputāte. Viņa koncentrējusies darbam ārējās tirdzniecības nozarē, gan ar ASV, gan Ķīnu.
Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, lai gan neesot aizmirsis doto solījumu aizstāvēt rīdziniekus Briselē, koncentrējies uz cīņu pret iespējamo ES finansējuma samazinājumu Latvijai. Vienlaikus viņš paudis atbalstu savam politiskajam konkurentam V. Dombrovskim vadošajā eirokomisāra amatā. Pašvaldības nākamajā plānošanas periodā varētu skart būtisks kohēzijas fondu līdzekļu samazinājums, ko eiroparlamentārietis apņēmies novērst. Budžeta komisijā gan šobrīd skaļākās diskusijas aizrit, spriežot par Brexit. „Tas nav tikai stāsts par Lielbritāniju, par robežu starp Īriju un Ziemeļīriju. Tas ir stāsts par to, ar ko vispār var beigties Eiropas Savienības projekts,” pretēji S. Kalnietes pārliecībai, ka ar breksitu saistītie sarežģījumi citām dalībvalstīm likuši uz izstāšanās ideju raudzīties skeptiskāk, N. Ušakovs norāda uz neskaidrību, kas neko labu nenozīmē EP reputācijai.
Visu rakstu lasiet 15. oktobra numurā.
