„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+9.1 °C
apmācies

Trīsdesmit gadi kopā ar dziesmu un krievu kultūru

Daugavpils Krievu kultūras centra folkloras ansamblis „Rusiči” šoruden atzīmē savas radošās darbības 30 gadu jubileju. Visu šo laiku kolektīvs ir krievu folkloras balsts pilsētā. Pirms ansambļa jubilejas koncerta, kurš notika 31. oktobrī, tā vadītāja Tatjana Zubkova pastāstīja „Latgales Laikam” par kolektīva radošo dzīvi un koncertdarbību.

Stiprās saknes

Tiek uzskatīts, ka kolektīvs dibināts 1989. gadā. Taču Tatjana Zubkova stāsta, ka ansamblis izveidots daudz agrāk. Sievietes, kuras vēl līdz karam absolvēja Daugavpils ģimnāziju, pulcējās kopā un dziedāja. Tolaik pavisam neilgi „ģimnāzistes” vadīja Gaļina Bakaļara-Čumačenko, pateicoties kuras entuziasmam pilsētā tika organizēts arī poļu folkloras ansamblis. Būtībā toreizējais sieviešu kolektīvs kļuva par krievu biedrības kodolu Daugavpilī. „Šajā radošo domubiedru pulkā brieda ideja nodibināt pilsētā šādu biedrību,” stāsta Tatjana, „nedaudz vēlāk viņām piebiedrojās un arī pavisam neilgu laiku kolektīvu vadīja toreizējā Daugavpils Pedagoģiskā institūta pasniedzējs Eduards Mekšs.” Tieši viņš ierosināja gan biedrību, gan folkloras kolektīvu nosaukt „Rusiči” – šis nosaukums veiksmīgs iedzīvojās un kļuva par kolektīva vizītkarti. Savukārt pēc E. Mekša par kolektīva vadītāju kļuva T. Zubkova.

Ansambļa pastāvēšanas laikā nomainījās aptuveni trīs sastāvi. „Rusiču” kodols ir dziedātājas, un katra ir devusi savu ieguldījumu. Piemēram, Vera Hrebtova dziedāja baznīcas korī, zināja daudz garīgo dzejoļu, bet Maņefa Mihailova rūpējās par senajām dziesmām, kuras saglabājušās viņas ģimenē. Tatjana atceras, ka pirmajā sastāvā bija daudz vecticībnieču. Viņa stāsta, ka tās bija garīgi stipras sievietes un lieliskas dziedātājas. T. Zubkova uzskata, ka kolektīvs nav nejauši kopā sanākušu cilvēku kopums, un var teikt, ka tā dalībnieces saista smalki likteņa pavedieni. Viņa pastāstīja, ka, vēl būdama meitene, pabija kādas kolektīva dalībnieces mājās. „Es kopā ar draudzeni atnācu uz mēģinājumu uz mājām, kuru saimniece bija Nadežda Mihaļova, „stāsta Tatjana, „līdz pat šim laikam atceros, ka viņas dzīvokļa vidū stāvēja lielas klavieres.” Liktenīgs pavērsiens kolektīvam bija arī tas, ka savulaik tajā iesaistījās Geroīda Bogdanova, bet vēlāk ansamblis kļuva par viņas izveidotā Krievu kultūras centra daļu.

Visu rakstu lasiet 8. novembra numurā.